Autoritārais režīms — ir varas politiskais režīms, kurš nav ierobežots ar tiesu sistēmu un balstās uz tiešu varmācību, kura ir viena cilvēka vai valdības elites rokās. Sabiedrības vēsturē var izcēla dažādas tas formas: seno austrumu despotijas, tirāniskie antitiesiskie režīmi, vēlu viduslaiku un Jauno laiku absolūtās monarhijas, Rietumeiropas XIX gadsimta impērijas, policistiski-militāras, fašistiskais un komunistiskais XX gadsimta režīmi. Vēsturiskā autoritāra režīma formu dažādība parāda, ka šis politiskais režīms ir savietojams ar pēc dabas dažādam sabiedriskām un politiskām sistēmām - vergturība, feodālais režīms, kapitālisms, sociālisms, demokrātija un monarhija. No tā izriet grūtības, saistītas ar mēģinājumiem noteikt kopējo autoritāra režīma dabu, tas raksturojumus. Pie kopēja autoritāru režīma pazīmju skaita attiecas attiecas sekojošas pazīmes:
autoritāra valdība veidojas ar varu. Viņa nav formēta ar tautu un nav ierobežota ar tiesu;
viņai ir raksturīga likumdošanas varas, izpildvaras un tiesu varas savienošana, vai tas formāla neīsta sadalīšana;
autoritārā režīmā vara balstās uz administratīvo, policijas un militāro sodīšanas aparātu, pastāv uz neapsegtas varmācības un iespējas to pielietot.
autoritārais režīms paredz ciešu varas centralizēšanu, varas monopolizēšanu vadošas elites vai vadoņa rokās.
autoritārais režīms no sociāla viedokļa cenšas būt augstāk par šķiru atšķirībām, izpaust sabiedriskas intereses, kas pavadas ar sociālo demagoģiju, populismu;
ārvalsts politikā režīmam raksturīgi agresīvas impērijas orientācijas.…
