Semiramīdas gaisa dārzi ir jaunāki par piramīdām. Kaut gan tie būvēti "Odiseja" laikā, kad uzplauka grieķu pilsētu būvniecība, tie vairāk atbilst senajai ēģiptiešu nevis grieķu pasaulei. Šie dārzi simbolizē Ēģiptes laikabiedrus un konkurentes Asīrijas - Babilonijas norieta periodu. Ja piramīdas ir apskatāmas vēl tagad, tad gaisa dārzu mūžs bija īss - tie pazuda reizē ar Bābeli - majestātisku, bet neizturīgu māla gigantu.
Kad Bābelē iesoļoja Maķedonijas Aleksandra karavīri, tā vairs nebija galvaspilsēta, persiešu iekarotāji bija to pārvērtuši par vienu no satrapiju centriem. 331 .g. p. m. ē. pie maķedonieša devās Bābeles sūtņi ar miera līgumu, un Bābele Aleksandru sagaidīja kā atbrīvotāju. Tā vai citādi, Maķedonijas Aleksandrs iepazinās ar pasaules brīnumiem. Valdnieku pilsēta pārsteidza ar savu bagātību un majestātiskumu.
Nepagāja pat desmit gadi, Austrumu iekarotājs Aleksandrs, pārguris no pēdējo astoņu gadu saspringuma un slodzes, pārpilns ar nākotnes plāniem un iecerēm atgriežas Bābelē. Viņš nolēma iekarot Ēģipti un virzīt karagājienu uz Rietumiem, lai pakļautu sev Kartāgu, Itāliju, Spāniju un nonāktu līdz Herkula stabiem - tā laika pasaules robežai rietumos. Taču karagājiena sagatavošanas periodā viņš saslima. Pilsētā bija karsts un putekļains, tie spiedās burtiski cauri pils biezajām sienām. Aleksandrs ilgojās pēc ēnainajām Maķedonijas ozolu birzīm, tādēļ viņš pavēlēja sevi aizvest uz Semiramīdas gaisa dārziem, kur urdzēja strautiņi un tīri maķedoniski koki un pļavas dvesa aromātisku smaržu...
Gaisa dārzu radītājs Nebukadnecars leģendās un vēstures hronikās tēlots kā liels despots. Taču despotam tāpat kā jebkuram citam cilvēkam mēdza būt untumi un cēli mērķi.…
