Baltijas Kopējā tranzīta līgums - darbības mehānisms un iespējamās perspektīvas

Par pamatu Baltijas Kopējā tranzīta līgumam kalpo 1987.gadā Eiropas Ekonomiskās Kopienas (EEK) un Eiropas Brīvā Tirdzniecības Asociācijas (EBTA) dalībvalstu noslēgtā Kopējā tranzīta konvencija. Tās sākotnējais mērķis bija nodrošināt vienveidīgu preču pārvadāšanas nosacījumu ievērošanu starp EEK un EBTA, kā arī EEK iekšienē, šķērsojot kādu no EBTA dalībvalsts teritorijām1. Turklāt, atbilstoši minētās konvencijas nosacījumiem tranzīta procedūra nozīmē preču pārvietošanu no nosūtītājas iestādes līdz saņēmējai iestādei, šķērsojot vismaz vienu robežu. Turklāt tranzīta pārvadājuma laikā pie tranzīta procedūras tiek pieskaitītas tādas darbības kā preču pārkraušana, uzglabāšana vai arī pāradresācija2. Tādejādi ir redzams, ka Kopējā tranzīta konvencijas mērķis galvenokārt bija vienkāršot visu tirdzniecības darbību un muitas formalitāšu kopumu, kas saistās ar preču nogādāšanu no nosūtītāja līdz saņēmējam.
Kopējā tranzīta konvencija drīz vien pārauga savu teritoriālās darbības apgabalu un tās darbība ar 1996.gada vidu paplašinājās līdz Višegradas valstu teritorijai (Polija, Čehija, Slovākija un Ungārija), kuras vienas no pirmajām kandidē uz iestāšanos Eiropas Savienībā (ES).…