Pastāv izpētes projekts” Baltijas Drošības Trijstūris: Transformācija, Noturīga Demokrātija un Ilgstošs Miers”, kas paredz stabilu, civilizētu un noturīgu demokrātiju Baltijas valstīs- Latvijā, Lietuvā un Igaunijā- kā priekšnoteikumu gan ilgstoša iekšējā nevardarbīga konflikta risināšanai, gan mierīgu starpvalstu attiecībām, būtībā iekšējam un ārējam mieram. Baltijas valstu pāreja tiek uzskatīta par veiksmīgu, ja tā noved pie tādu iekšēju apstākļu rašanās, kas ir ilgstošu nevardarbīgu iekšēju un ārēju konfliktu atrisināšanas, drošības un miera veicinoši.1
Baltijas valstu transformācija pēc neatkarības atgūšanas ir ievērības cienīga- tā ir uzskatāma par ļoti mierīgu un veiksmīgu, turklāt tās to pierādījušas arī ārējās- gan divpusējās, gan daudzpusējās attiecībās. Taču Baltijas valstu iekšējie drošības jautājumi vēl ir neatrisināti un liekas- visai tālu no galējā atrisinājuma, ja skatās uz Latvijas un Igaunijas nepilsoņu jautājumiem, taču šis konflikts nešķiet ar tendencēm uz vardarbību.2
Baltijas valstu transformācija nebija tikai vienkārša ekonomiskā pāreja no plānveida uz tirgus ekonomiku. Tā nebija arī salīdzinoši ar citām valstīm vienkārša politiskā pāreja no Padomju Savienības režīma uz pirmskara valstīm, jo tas nozīmētu atgriešanos pie autoritāriem režīmiem. Papildus abām minētajām pārejām Baltijas valstis piedzīvoja vēl arī trešo- demokratizācijas procesus, šīm valstīm nācās iedibināt jaunas valsts vadīšanas tradīcijas.3
Skatoties uz Baltijas valstu iekšējām drošības problēmām pēc pārejas, jāsaka, ka 90-to gadu beigās Baltijas valstu iedzīvotāji nebija apmierināti ar to valstu ekonomisko sistēmu un attīstību, ne arī ar to interešu pārstāvēšanu valdībā attiecībā uz divām nozīmīgām politiski-ekonomiskām reformām- lielo uzņēmumu privatizāciju un pieaugošo ienākumu nevienlīdzību pieņemšanu.
…
