Gadījumos, kad nepilngadīgās vai citas rīcībnespējīgās personas pārstāvība ir jāuzņemas bāriņtiesai, procesa virzītājs sagatavo un nosūta informāciju par pārstāvības nepieciešamību bāriņtiesai pēc teritoriālās piekritības. Saskaņā ar „Bāriņtiesu likumu” nepilngadīgā vai cita rīcībnespējīgā pārstāvību nodrošina bāriņtiesas priekšsēdētājs, viņš pārstāvību var uzņemties pats vai ar pilnvarojumu uzdot kādam no bāriņtiesas locekļiem veikt pārstāvību. Bāriņtiesas locekļiem ir aizliegt izpaust viņu rīcībā esošo informāciju citām fiziskām un juridiskām personām, ja tas var nodarīt kaitējumu bērnam vai citai rīcībnespējīgai personai.
Lai bāriņtiesa varētu sekmīgi realizēt savas pārstāvības tiesības, pilnvērtīgi nodrošinātu bērnu un citu rīcībnespējīgo personu tiesību un interešu aizsardzību, izpildītu likumdevēja uzliktos pienākumus, bāriņtiesai ir sekojošas tiesības:
1. Pieprasīt un bez maksas saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, uzņēmumiem un organizācijām informāciju par rīcībnespējīgas personas tiesību ievērošanas likumību;
2. Pieprasīt un bez maksas saņemt ziņas no kredītiestādēm lietās par mantojumu;
3. Veikt personu aptauju, lai iegūtu informāciju, kas nepieciešama, lai izlemtu aizbildniecības, aizgādnības un adopcijas jautājumus;
4. Uzaicināt personas uz pārrunām, pieprasīt no tām paskaidrojumus par rīcībnespējīgas personas tiesību aizsardzību;
5. Iesniegt pieteikumus un prasības tiesās;
6. Veikt pārrunas ar rīcībnespējīgo personu bez citu personu klātbūtnes;
7. Lūgt un saņemt psihologa atzinumu par rīcībnespējīgās personas ģimeni;
8. Pārbaudīt rīcībnespējīgās personas dzīves apstākļus.
Pilnvērtīgi izmantojot tiesības, kuras piešķirtas bāriņtiesai kā nepilngadīgas vai citas rīcībnespējīgas personas pārstāvim, ir radīti visi nepieciešamie priekšnosacījumi, lai nodrošinātu pārstāvamo personu tiesību un interešu aizsardzību.
…