Bērna asinsrites sistēmas anatomiskās un fizioloģiskās īpatnības

Asinsrites sistēmu veido sirds un asinsvadi. Galvenā jeb centrālā asinsrites sistēmas daļa ir sirds, kas, darbodamās līdzīgi sūknim, uztur asins plūsmu asinsvados. Sirds ar asinsvadiem ir vienota, noslēgta cirkulācijas sistēma, kurā normāla asinsrite iespējama tikai tad, ja pareizi darbojas visas šīs sistēmas daļas. Asinsrites sistēma uztur nepārtrauktu asins plūsmu organismā, lai piegādātu šūnām un audiem skābekli, barības vielas un citas vielas, kas nepieciešamas dzīvības norisēm, kā arī lai izvadītu uz izvadorgāniem vielmaiņas galaproduktus.
Cilvēka organismā asinsrites sistēma palīdz uzturēt patstāvīgu ķermeņa temperatūru: ādas un zemādas asinsvadiem paplašinoties, organisms pastiprināti atdod siltumu apkārtējai videi, bet, tiem sašaurinoties, siltuma atdeve samazinās.
Bērna sirds un asinsvadi stipri atšķiras no pieaugušā sirds un asinsvadiem. Asinsrites orgānu fizioloģiskais stāvoklis īpaši krasi mainās pēc piedzimšanas.
Augšanas un attīstības periodā bērna asinsrites sistēmā notiek lielas pārmaiņas. Bērniem sirds relatīvā masa un asinsvadu kopējais šķērsgriezums ir lielāks nekā pieaugušajiem. Tas bērniem ievērojami atvieglo asinsriti.
Jaundzimušajam ir relatīvi liela sirds, tā sver 20-25g, kas atbilst 0,8% no kopējās ķermeņa masas. Bērniem sirds masa palielinās nevienmērīgi. Visstraujāk sirds aug pirmajos divos gados. Pirmsskolas un jaunākā skolas vecumā sirds aug lēnāk, bet pirmspubertātes periodā un dzimumnobriešanas perioda sākumā sirds atkal sāk ļoti stipri palielināties.
Bērna sirds palielinās visos virzienos, taču nevienmērīgi. Visvairāk un visātrāk palielinās sirds garenizmērs, mazāk šķērsizmērs un sienu biezums. Enerģiskāk palielinās kreisā vertikula masa un dobums.…