Bērna attīstība

Kustību spontanitāte nonāk pretrunā ar jauno sociālo lomu un normām, kad nepieciešams sēdēt rāmi un klausīties, tas var radīt neirozes, ja iepriekšējos periodos nav iegūtas iemaņas paškontrolē un pašregulācijā. Labāk attīstīti lielie muskuļi nekā sīkie, ir jāvingrina sīkā pirkstu muskulatūra, redze pilnībā attīstās 8 g.vec. Bērni bieži slimo, īpaši mājas bērni. Speciālisti iesaka ļaut bērniem pēc iespējas vairāk kustēties, attīstītas savas fiziskās dotības, bet ik pēc pāris minūtēm ļaut atpūsties, jāmaina darbības veidus ik pēc 10min.
Psihisko procesu tīšuma (ar gribas kontroli saistīto) pieaugums un nostiprināšanās- tīša uzmanība, tīša iegaumēšana, tīša reproducēšana, bet vēl liela nozīme ir emocionālajai ekspresijai intereses piesaistīšanai, dominē liela uzmanības pārslēgšanās, mehāniskā iegaumēšana, domāšanā valda konkrēti uzskatāmā un tēlainā, bet veidojas abstrakti loģiskās domāšanas iemaņas, runā bērns apgūst abstraktos jēdzienus, un runa kļūst par pašregulācijas līdzekli. Hiperaktīvi jeb hiperdinamiski bērni- cēloņi var būt agrīni CNS bojājumi, iedzimtība, problēmas grūtniecības laikā, traumas, slimības vai noteiktu fermentu nepareiza funkcionēšana, nervu sistēmai raksturīga ātra ierosa un vāja bremzēšana. Šiem bērniem uzmanība ātri pārslēdzas no viena objekta uz citu, viņiem ir grūti koncentrēties, vāji attīstīta motorika. Kopumā šajā vecumā visaugstākā mācīšanās motivācija, salīdzinot ar citiem skolas gadiem.
…