Bērna mācīšanās stili pedagoģiskajā procesā

Secinājumi:
1. Mācīšanās stils ir iezīmju kopums ( fizioloģisku, vecumposmu), kas nosaka individuālu mācīšanās veidu. Kā arī veids, kā bērns sāk koncentrēties, apstrādāt, apgūt, atcerēties jaunu un sarežģītu informāciju;
2. Pastāv daudz dažādu teoriju par cilvēka mācīšanās stiliem, jo katrs autors tos traktē savādāk balstoties uz saviem pētījumiem, pierādījumiem;
3. Zinot bērna mācīšanās stilu, var pielietot katram bērnam individuāli adekvātu mācīšanās stila iezīmi, kas var būt sociālie un emocionālie stimuli, motivāciju, vides un bioloģiskos stimulus, lai pilnīgi noritētu mācīšana un mācīšanās nepiespiestā gaisotnē;
4. Strādājot pirmsskolas izglītības iestādē es īstenošu bērncentrētu
izglītības pieeju, kurā tiek īstenota kooperatīvā mācīšanas, kas sniedz bērniem izvēli starp to, ko un kā viņi mācās, un sekmē noteiktu stratēģiju pielietošanu domāšanas un sociālo prasmju attīstīšanai;
5. Manuprāt, skolotāja loma ir palīdzēt katram bērnam noskaidrot savas spējas uz virzīt to uz realizāciju, ņemot vērā bērna rakstura iezīmes ( morālā pozīcija, griba, paradumi, dominējošā emocionālā noskaņa), vajadzības, intereses, uztveri, atmiņu, iztēli, gribu, jūtas un zināšanas, mācīšanās stilus;
6. Darba izpilde bija samērā grūta, jo vajadzēja no dažādiem informācijas ieguves avotiem atsijāt man noderīgu informāciju, lai uzrakstītu savas pārdomas, balstoties uz teorētiskām zināšanām par bērna mācīšanās stiliem;
7. Darba izpildes gaitā noskaidroju savu mācīšanās stilu, kurš ir pielāgojošais stils, jo šis stils izpaužas visspēcīgāk. Dažreiz man ir nepieciešama motivācija, lai pabeigtu darbu pilnībā, kas izpaužas situācijās, kad jāveic lielapjoma darbi.
…