S. Rubinšteins uzskata, ka cilvēka mūža pamatbūtību, tā kodolu veido viņa attiecības ar citiem ļaudīm. Cilvēka sirds „kodols” sastāv no katra cilvēciskās attieksmes pret apkārtējiem cilvēkiem. To, cik katrs no mums ir vērts, viennozīmīgi nosaka tas, pēc kādām savstarpējām attiecībām ar apkārtējo pasauli mēs tiecamies, kādas attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem mēs esam spējīgi nodibināt ( Kuhtina, 1993).
Saskarsmi var definēt dažādi. Visvairāk izplatītais definējums saistīts ar jēdzienu “apmaiņa” vai “nodošana’’ : informācijas nodošana no viena cilvēka citam, domu un jūtu pārnešana, domu apmaiņa utt. Apzināti vai neapzināti, bet saskarsmes procesā tiek iesaistīti abi cilvēki – gan runātājs, gan klausītājs. Veiksmīga saskarsme, prasme kontaktēties ir nepieciešama katram, bet it īpaši skolotājam.
Jau no pirmajām dzīves dienām bērns ar saviem ģēnētiskajiem priekšnosacījumiem nonāk apzinātas, mērķtiecīgas vecāko paaudžu iedarbības lokā. Bērna personība attīstās, apgūstot paaudžu sociālo pieredzi nepārtrauktā saskarsmē un sadarbībā ar citiem cilvēkiem. Jebkura ārējā ietekme “iziet” caur bērna iekšējo pasauli, kurai piemīt individuāla savdabība.
S. Omarova akcentē, ka jebkuru mijiedarbību starp cilvēkiem sauc par saskarsmi. Saskarsme ir sociālās dabas izpausme un realizācija. Saskarsmi var definēt kā tiešu vai netiešu kontaktēšanos, kuras mērķis ir ietekmēt partnera uzvedību, emocijas nostādnes un attieksmes, aktivitātes pakāpi un darbību ( Omarova, 1994 ).
I. Alekse uzskata, ka cilvēks nav radīts vienpatībai, bet saskarsmei ar citiem cilvēkiem, ar visu dzīvo radību. Saskarsmei vajadzīgs vārds, vārds kā zīme atpazīšanai. Spēja nosaukt vārdā visu, kas redzams un neredzams, kā augstākais sazināšanās veids dots tikai cilvēkiem, un tas arī nosaka valodas augsto vietu sadzīvē, domāšanā, darbībā. Protams, nav nonievājami arī citi līdzekļi – ķermeņa stāvoklis, kustības, žesti, sejas izteiksme, skatiens, smiekli, asaras, atsevišķi izsaucieni, intonācija un tamlīdzīgas parādības. Pēc tām mēs, piemēram, itin labi varam noprast, kā jūtas un ko vēlas mazs bērns, kas vēl neprot runāt ( Alekse, 2003 ).…
