Pilnā vārdā- Eižens Bertolds Fridrihs Brehts.
Nodarbošanās-vācu dramaturgs, dzejnieks, prozaiķis, teātra teorētiķis un režisors, teorētiski izstrādājis un praktiski pielietojis episkā teātra koncepciju.
Dzimšanas dati- dzimis Bavārijas pilsētā Augsburgā.
Tēvs- turīgs papīrfabrikas īpašnieks. Brehta un tēva attiecības kļuva vēsas, kad Brehts nolēma kļūt par literātu.
Māte- dievbijīga protestante, mājsaimniece. Māte Brehtā ieaudzina kristietību. Brehts pārzina Bībeli, tāpēc savā mākslā izmanto morāli didaktiskos motīvus.
Pirmā sieva- operdziedātāja Marianna Cofa.
1917.g. Brehts pabeidz Bavārijas Karalisko reālģimnāziju.
Studē Minhenes universitātē medicīnas un dabaszinātnes 2 semestrus. Brehts Hipokrata zvērestu (jebkuros apstākļos jāpalīdz otram cilvēkam) kā tādu attiecināja uz visu sabiedrību.
1918.g. Brehts strādā par sanitāru hospitālī Pirmā pasaules kara laikā.
Brehta draudzība ar dzejnieku un dramaturgu Franku Vēdekindu. Brehtu aizrauj Franka spējas ielu dziesmas izpildīt ģitāras pavadījumā, pateicoties frankam pats Brehts sāk dzejot.
„lielākie jaunās Eiropas audzinātāji”- Brehts savā nekrologā tā nosauc Franku, Tolstoju un Strindbergu.
Pirmie literārie darbi- lugas „Bāls”(1918) un „Bungas naktī”(1919) un garais dzejolis „Leģenda par mirušo kareivi”(1918). Citi darbi- luga „Pilsētu džungļos”(1921), dzejoļu krājums „Mājas sprediķi”(1926). Šajā krājumā esošās tēmas un māksliniec. paņēm. izceļas vēlākajā dramaturģijā, piemēram, parodija.
Brehts un teātris
1919.g. Brehta un teātra sadarbības sākums. Brehts Minhenes Kamerteātrim iesniedza savu lugu „Spartaks”. Lugu pārstrādā un nosauc par „Bungas naktī”, iestudē Oto Falkenbergs. Izrādes scenogrāfs un Brehta draugs- Kaspars Nēers.
…
