Pirmā nopietnā Brehta episkā teātra demonstrācija ir „Trīsgaršu operas” pirmizrāde Šifbauerdamas teātrī 1928. gada 31. augustā, kas tiek uzskatīta par vienu no visnozīmīgākajiem notikumiem 20. gadu vācu teātrī.
1928. gads ie iezīmīgs Brehta dzīvē arī tādēļ, ka viņš apprecas ar aktrisi Helēni Veigeli, kura kļūst par visprecīzāko Brehta teorijas iemiesotāju uz skatuves un, būdama izcili spilgta aktieriskā individualitāte, ietekmē Brehtu kā režisoru, dramaturgu un teorētiķi.
1933. gada 28. februārī Brehts un Veigele aizbrauc no Vācijas un pavada emigrācijā četrpadsmit gadus.
Caur Prāgu un Vīni viņš dodas uz Cīrihi, bet 1933. gada vasarā uzturas Parīzē, kur uzraksta libretu baletam ar K. Veila mūziku „Sīkpilsoņu septiņi nāves grēki”.
1933. gada rudenī pārbrauc uz Dāniju un sāk pievērsties antinacistiskajai tēmai, kurai velta virkni lugu: „Sirmgalvji un Apaļgalvji”, „Karāras kundzes šautenes”, „Trešās impērijas bailes un posts”.
1939. gadā Brehts pārbrauc uz Zviedriju, bet 1940. gadā – uz Somiju. 1941. gadā caur Padomju Savienību viņš emigrē uz ASV, kur top lugas „Lielkungs Puntila un viņa kalps Mati”, „Krietnākais cilvēks no Sečuānas”, „Šveiks Otrajā pasaules karā” u.c.
…