5. Stiegrota betona kopņu veidi, to pozitīvās un negatīvās īpašības
Lietderīgi izmantot dzelzsbetona kopnes ar l < 18 (m). Visplašāk lieto kopnes ar poligonālu augšējās joslas konstruktīvo risinājumu. Tiek lietotas arī trapecveida, trīsstūrveida u.c. formas kopnes. Projektējot kopnes, to augstumu vidusdaļā pieņem 1/6l – 1/10l, augšējās joslas platumu – vadoties no noturības nosacījuma 1/70l...1/30l. Ērtāk izgatavot kopni, kura elementi veidoti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu. Kopņu apakšējo joslu izgatavo iepriekš saspriegtu ar stieņu, trošu vai stiepļu stiegrojumu. Atsevišķos gadījumos arī malējos atgāžņus var veidot iepriekš saspriegtus. Kopnes aprēķina pēc būvmehānikas paņēmieniem, izmantojot iekšējo spēku diagrammas. Jumta, pārseguma, kopnes pašsvara slodzi uzskata kā pieliktu kopnes augšjoslas mezglos. Aprēķinā ievērtē neizdevīgāko slogojumu, kad spēks atrodas uz puskopni un darbojas piekārtais transports. Kopnes mezglu stingums maz ietekmē iekšējo spēku vērtības, tāpēc mezglus uzskata par locīklveidīgiem. Pēc iekšējo spēku noteikšanas izvēlas kopnes elementu šķērsgriezumus. Augšējo joslu aprēķina ekscentriskā spiedē, režģa elementus – centriskā spiedē un stiepē. Apakšjoslu – centriskā vai ekscentriskā stiepē. Režģa elementa aprēķina garums 0,3d (d – elementa garums). Kopnes aprēķina arī pēc iekšējiem spēkiem, kas rodas tās izgatavojot, transportējot un montējot. Izgatavošanas stadijā, saspriedzot kopnes apakšjoslas stiegrojumu, joslās un režģī rodas sākuma iekšējie spēki, galvenokārt, lieces momenti jo mezgli ir stingi.
6. Dažāda apveida kopņu darbības un konstruēšanas īpatnības
1.) Segmentveida kopne ar lauztu augšējo joslu; 2.) Lokveida kopne ar atgāžņu sistēmu; 3.) Lokveida kopne bez atgāžņiem ar stingiem mezgliem un līklīnijas augšējo joslu; 4.) Poligonālās kopnes ar divām joslām un bez vai ar mazu augšjoslas slīpumu; 5.) poligonālā kopne ar lauztu apakšējo joslu.
7. Liellaiduma dzelzbetona siju aprēķina un konstruēšanas īpatnības
Sijas ir plātņu balstu elementi, kā arī pārsegumu pamats. Sijām atšķirībā no plātnēm ir liels garums un nelieli šķērsgriezuma izmēri. Šķērsgriezums var būt T veida, dubult T veida, trapecveida u.c. Siju augstumus izvēlas ar gradāciju 5 vai 10 cm, platumu pieņem (0,25...0.5)h tā, lai var izvietot nepieciešamo garenstiegrojumu. Siju nesošo garenstiegrojumu diametru pieņem ne mazāku par 10mm un ne lielāku par 40 mm. Ar siešanas paņēmienu izveidotu karkasu aptveru diametru pieņem ne mazāku par 6mm. Montāžas garenstiegrojumam jābūt ar diametru 10-12mm.
Sijas nestspējas robežstāvoklis raksturo sabrukumus normālšķ. vai slīpā šķēlumā. Sabrukumu normālšķ. izraisa lieces moments, bet slīpā šķēlumā – šķērspēks.
…
