Pēdas locītavas anatomiska uzbūve ir sarežģīta. Tā sastāv no trim kauliem (lielais liela kauls, mazais liela kauls un veltņa kauls), kuri kopā ar vairākām saitēm locītavas abās pusēs nodrošina ne tikai kustības, bet arī pietiekamu tās stabilitāti. Tieši šis samērā lielais kustību apjoms, kā arī ievērojama statiska slodze, paaugstina traumas risku. Jāatzīmē, ka parasti tiek traumēta tā kāja, kurai negadījuma brīdī ir uzlikts viss ķermeņa svars. Pie šāda noslogojuma veltņa kauls, kas atrodas starp abām potītēm gluži kā svira atspiež tās vienu no otras. Rezultātā tiek iestieptas saites, spēkam pieaugot, saites neiztur un plīst. Ja pieliktais spēks turpina pieaugt, tad nāk kaulaudu kārta plīst un rodas vienas vai abu potīšu lūzumi. Pēdas locītavas traumas iznākums var būt gan saišu sastiepums, gan to plīsums, gan arī potīšu lūzums.
Ārsta apskates laikā uzmanība tiek vērsta pēdas locītavas izskatam - pietūkums, tā lokalizācija un arī deformācija liecina par attiecīgo struktūru bojājumu. Sāpju lokalizāciju nosaka, aptaustot locītavu, ar nolūku precizēt kura saite tieši ir bojāta, vai kurā vietā apmēram ir lauzta potīte. Kustību apjoma ierobežojums pēdas locītavā palīdz noteikt traumas smaguma pakāpi un apmēram bojāto vietu.
Visbeidzot, tiek veikta rentgenoloģiska izmeklēšana, ar kuras palīdzību apstiprina vai izslēdz kaulu lūzumus. Mīksto audu bojājumus rentgena filmās neredz. Par tiem var spriest pēc locītavu veidojošo kaulu attiecībām. Nereti potīšu lūzumi kombinējas arī ar nopietniem saišu bojājumiem.
Pie pēdas locītavas traumas ārstēšanu parasti ir jāsāk pašam pacientam uzreiz pēc traumas un turpmāk jāievēro vispārpieņemtie pēdas locītavas traumas ārstēšanas algoritmi:
1) Jāievēro miers un atslodze traumētai ķermeņa daļai. Nebūtu prātīgi, pārvarot sāpes, censties slogot pamežģīto kāju cerībā, ka gan jau nekas “traks” nav noticis un sāpes drīz pāries. Tik pat labi aiz šķietamā pēdas locītavas saišu sastiepuma var slēpties potīšu lūzums, kas nepareizi un novēloti ārstēts, radīs nopietnus sarežģījumus. …
