Vai varam teikt, ka vienā biocenozē mīt dažādas organismu sugas? Jā un nē. Parasti katra augu un dzīvnieku suga apdzīvo vienādas vai pat atšķirīgas biocenozes visai prāvā zemeslodes daļā. Bet vienas sugas organismu kopums, kas kā nedalāms ķēdes loceklis piedalās kādas noteiktas biocenozes vielu cirkulācijā, ir populācija (tulkojumā- iedzīvotāji). Populācijas dzīvi nosaka daudz sarežģītu likumsakarību, kurām dažkārt nav nekāda sakara ar viena īpatņa vai visas sugas prasībām. Piemēram, populācijai ir izdevīgi, ka periodiski iet bojā liela daļa organismu, radot bagātīgus dzīves resursus veselīgākās, izdzīvojušās daļas uzplaukumam. Izrādās, ka Ziemeļamerikas mamuta koku mežiem ir vajadzīgi periodiski ugunsgrēki, bet visiem dzīvniekiem ir nepieciešami absolūti ienaidnieki, pat slimības, kas normālos apstākļos pieveic vājākos, nepilnvērtīgākos un tāpēc ģenētiski bīstamos organismus , taču savairojoties izretina populāciju, līdz tā atbilst normāla indivīda attiecībām, uztura un patvēruma resursiem, jeb biocenozes ietilpībai. Ja vides ietilpība tiek izsmelta, populācijā sāk darboties arī skaita pašregulācijas mehānismi- dzimstības samazināšanās, kanibālisms (putnu ģimenēs ir ļoti izplatīta olu saknābšana un mazuļu nogalināšana) un pat šķietami ‘’apzināta’’ pašnāvība, kad daļa īpatņu izceļo no populācijas areāla (tas nozīmē gandrīz drošu bojā eju) vai apzināti nevērīgi izturas pret plēsējiem un pat medniekiem. Imperiālisma ideologi šo faktu izmanto, lai attaisnotu karus vai pierādītu to nepieciešamību.…