2) Paskaidrojiet atšķirības starp aļģēm, ķērpjiem, sēnēm, sūnām, paparžaugiem un vaskulārajiem augiem:
• Uzbūves atšķirības – aļģes un ķērpji ir zemākas attīstības pakāpes un mazāk komplicēti augi. Savukārt pārējie, it īpaši vaskulārie augi, ir labāk attīstīti ar atsevišķiem orgāniem. Aļģēm nav atsevišķu orgānu. No minētajiem, tikai vaskulārajiem augiem ir vadaudi. Sūnām nav sakņu, bet to funkcijas veic īpaši izaugumi – rizoīdi. Sēnes nesatur hlorofilu, tāpēc nespēj pašas sev uzražot visas nepieciešamās barības vielas, tāpēc tās uzņem no citiem organismiem. Sēnes vairojas ar sporu palīdzību.
• Atšķirības daudzumā un izplatībā (kur ir lielākā katras grupas sastopamība uz zemeslodes biomu griezumā) - Vaskulāro augu sugu skaits pasaulē – 27 000. Sēņu sugu skaits ir aptuveni 45 000-100 000. Aļģu sugas pasaulē ir 30 000. Ķērpji ir plaši izplatīti uz visas zemeslodes. Pie sūnaugiem pieskaita vairāk nekā 25 000 sugu. Tie aug purvos, mežos, pļavās, smiltājos, ūdeņos un citviet. Mērenajā klimata joslā sastopamas tikai lakstaugiem līdzīgas paparžaugu sugas, taču tropu apgabalos arī paparžaugi koku izmēros. Šobrīd dokumentēti vairāk kā 70 000 dažādu sēņu sugu.
• Atšķirības daudzumā un izplatībā Latvijā (ekosistēmu griezumā) - Kopā Latvijā ir 492 ķērpju sugas un 20 no tām ir ierakstītas sarkanajā grāmatā. Latvijā sastopamie paparžaugi ir staipekņi, kosas un papardes. Vaskulāro augu sugas Latvijā ir apmēram 485, no kurām 203 ir ierakstītas sarkanajā grāmatā. Latvijā sastopamas 497 sūnu sugas un vairāk nekā 4000 sēņu sugas.
• Atšķirības nozīmē ekosistēmu funkcionēšanā – aļģes ir svarīgs skābekļa producētājs un biomasas veidotājs ūdenī, kā arī piedalās ūdens attīrīšanās procesā. Ķērpji kā vieni no pirmajiem izaug uz neauglīgām virsmām, tādējādi novecojot tie arī dod trūdvielas un citas organiskās vielas citu organismu attīstībai. Sēnes pārstrādā organiskās vielas radot trūdvielas. Paparžaugu populčija globālā mērā nav salīdzinoši liela, tāpēc tās uz ekosistēmu funkcionēšanu neatstāj lielu iespaidu un ar neko īpašu neizceļas.
…
