1.Veidot priekšstatu un zināšanu kopumu kā pamatu tālākai bioloģijas zināšanu apguvei.
2.Veltīt īpašu vērību prasmju apgūšanai pētījumu, meklējumu un atklājumu ceļā.
3.Sekmēt atbildīgas attieksmes veidošanos pret dabu, dabas resursu saglabāšanu un uzlabošanu.
Uzdevumi:
1.Sniegt zināšanas, kas nepieciešamas bioloģijas pamatu apgūšanai, prasmju un attieksmju veidošanai.
2.Sekmēt izpratnes veidošanos par organismu daudzveidību dabā, iepazīstināt ar tuvākajā apkārtnē un Latvijā raksturīgākajiem augiem, dzīvniekiem un sēnēm.
3.Radīt iespējas iegūt un atlasīt informāciju no dažādiem uzziņu avotiem.
4.Iepazīstināt ar bioloģijas terminoloģiju un veicināt tās apgūšanu.
5.Vērst uzmanību uz dabas skaistumu un veidot prasmes smelties dabā iedvesmu un prieku, kā arī saistīt to ar veselīga dzīvesveida izvēli.
Mācību metodiskā pieeja bioloģijā.
Mācību metodes un darba formas ir jāizvēlas tādas, kas radītu interesi un rosinātu skolēnus iesaistīties aktīvā mācību procesā. Tieši šīs skolotāja un skolēna savstarpējās aktīvās sadarbošanās laikā ir jāsniedz vajadzīgās zināšanas, lai skolēns pats spētu pētījuma vai novērojuma ceļā nonākt pie kāda atklājuma un izdarīt atbilstošus secinājumus. Skolotājam ir jārada iespējas, lai skolēni varētu apgūt ne tikai prasmes, kas sekmē konkrētā mācību priekšmeta apguvi, bet arī jāattīsta vispārīgās mācīšanās un dzīves prasmes.
Līdzās tradicionālajām mutvārdu metodēm arvien vairāk jāizmanto interaktīvās darba metodes un paņēmieni (spēles, diskusijas, kritiskās domāšanas treniņi, ekskursijas un pārrunas dabā u. tml.). Lielākā daļa darba ir jāatdara mācībstundas laikā, nenoslogojot skolēnus ar mājas darbiem. Tomēr būtu vēlams, ka bioloģijas stundās apgūtais nezustu, izejot pa skolas durvīm, bet gluži otrādi – netieši pavadītu skolēnus, staigājot pa mežu, makšķerējot, braucot ar velosipēdu vai vienkārši raugoties pa logu.…
