Civilprocesuālo tiesību avoti
o Tiesību avoti – tādas priekšrakstu formas, kas kalpo taisnīga lēmuma pieņemšanai. Taisnīgs nolēmums pamatos ar tiesību avotu daudzveidību
o Likumi u.c. ārējie normatīvie akti; vispārējie tiesību principi, ieradumu tiesības; tiesu prakse; tiesību doktrīna
o PATSTĀVĪGIE (vispārējie tiesību principi; normatīvie tiesību akti, ieradumu (paražu) tiesības
o PALĪGAVOTI (judikatūra, doktrīna)
o Tiesu prakse – tiesu noēmumu kopums, palīgavots jeb tiesību izzināšanas avots
o Judikatūra – spēkā stājušies, tiesiski, secīgi, līdzīgi, par labiem un pareiziem atzīti, tiesu nolēmumi
o Tiesību doktrīna – palīgavots, kas piemērojams civiltiesību izzināšanai un tālākveidošanai, tās veido zinātnisko pētījumu rezultātā radītās tiesību atziņas (likumu komentāri, monogrāfijas)
o Satversmes tiesas spriedumi – tajā sniegtā tiesību normas intrpretācija ir obligāta visām valsts un pašvaldību institūcijām (ari tiesām) un amatpersonām, fiziskām un juridiskām personām
o EST, ECT, ST judikatūra – vispārsaistoša spēka tiesību avots
Civilprocesuālo tiesību principi
o Tiesnesim ir jāspriež pēc taisnības apziņas un vispārīgiem tiesību principem
o Personas tiesības uz tiesas aizsardzību (CPL 1. – 5.pants)
o Principi atspoguļo tiesas spriešanas uzdevumus un nosaka īstenošanas metodes, garantējot taisnīgu tiesas spriešanu
o Tiesu vara tiek īstenota atbilstoši tiesiskuma principam. Tiesnesis ir neatkarīgs un pakļauts likumam
o Tiesu neatkarības princips – tiesneši ir neatkarīgi, pakļauti tikai likumam
o Tiesneša neaizskaramība – tiesnesis, pienākumu izpildes laikā, ir neaizskarams. Krimināllietu var ierosināt tikai ģenerālprokurors. Tiesnesi nevar saukt pie kriminālatbildības bez Saeimas piekrišanas. Tiesnesim nepiemēro administratīvos sodus
o Interešu konflikta nepieļaujamība – tiesnesis nedrīkst piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznakumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti
o Patiesības princips – noskaidrot objektīvo patiesību. Tiesa, izskatot lietu, konstatē faktus, pamatojoties uz tiesas sēdē pārbaudītiem pierādījumiem
o Likumība – tiesvedība saskaņā ar LR likumdošanas aktiem. Likumos un starpvalstu līgumos noteiktajos gadījumos tiesa piemēro arī starptautiskās tiesību normas vai citu valstu likumus
o Atklātums – tiesās lietas tiek izskatītas atklāti. Slēgtā tiesas sēdē – tikai likumā noteiktajos gadījumos. Tiesas spriedumus un lēmumus pasludina publiski.
o Valsts valodas princips – tiesvedība notiek valsts valodā, taču var tikt pieļauta arī citas valodas noteikšana, ja abas puses, to advokāti un prokurors tam piekrīt
o Līdztiesības princips – pusēm procesā ir vienādas tiesības
o Sacīkstes princips – puses lietas izskatīšanas gaitā realizē savas procesuālās tiesības sacīkstes formā, izņemot tiesveību administratīvajās lietās
o Tiešums un mutiskums – uz tiesu uzaicinātās personas liecības un paskaidrojumus dod mutiski. Visi izpētāmie materiāli un dokumenti tiek nolasīti un apspriesti mutiski.
o Procesuālā ekonomija – tiesnesim lieta jāizspriež tik ātri, cik tas iespējams, personai, kas piedalās lietā, jāievēro noteiktie termiņi
o Dispozitivitātes princips (speciālais princips) – lietas dalībniekiem ir personīgas iniciatīvas tiesības un tiesības brīvi rīkoties ar dažādiem aizstāvēšanas līdzekļiem procesā
