Ekonomika- zinātne par to, kā sabiedrība ar ierobežotiem resursiem visefektīvāk var apmierināt cilēku neierobežotās vajadzības.
Ekonomikas pamatproblēma- pretruna strap neierobežotajām cilvēku vajadzībam un ierobežotajiem resursiem, lai šīs vajadzības apmierinātu.
Ekonomikas pamatjautājumi-
ko ražot (kādu produktu ražošanā tiks izmantoti ierobežotie resursi)
kā ražot (kā visizdevīgākajā veidā savienot ražošanas resursus)
kas patērēs (kā sadalīts saražotās preces un pakalpojumi, un kas tos varēs patērēt).
Resursi- viss, kas nepieciešams ražošanai –
materiālie:
- dabas (zeme, meži, izrakteņi, gaiss, ūdens, klimats)
- kapitāla (iepriekš saražoti instrumenti, mašīnas, iekārtas, noliktavas, transports)
cilvēku:
- darbs
- uzņēmējspējas.
Samaksa par resursiem-
zeme→rente
kapitāls→procenti
darbs→alga
uzņēmējdarbība (komercdarbība)→peļņa.
Alternatīvās izmaksas- viss, no kā jāatsakās, lai iegūtu kādu labumu.
Ekonomiskās sistēmas-
tradicionāla ekonomika- zems ražošanas organizācijas līmenis, īpašums ir kopējs vai privāts, ko, kā, kas nosaka tradīcijas.
Brīvā tirgus ekonomika- pamatā ir tirgus, privātīpašums, cenu sistēma un konkurence. Viss iegūst preču raksturu- viss ir pērkams un pārdodams, katrai lietai sava vērtība, kuru izsaka naudā. Raksturīga konkurence un brīvība, valsts neiejaucas(laisser faire). Darbojas institūcijas: tirgus (mehānisms, kas saved pircējus un pārdeējus), privātīpašums, centrāla banka(nodrošina naudas plūsmu), fondu birža(dod iespēju tirgoties ar vērtspapīriem), muita(seko preču plūsmai pāri robežai), valsts ieņēmumu dienests.
Komandekonomika- gandrīz visi ražošanas līdzekļi pieder valstij, sajā sistēmā cilvēkam nav būtisku stimulu strādāt labāk.
Jauktā ekonomika- nespēj atrisināt daudzus jautājumus, bieži notiek krīzes, kuru pārvarēšanai vajag valsts iejaukšanos. Valda tirgus sistēmai raksturīgās iezīmes- privātīpašums, cenu sistēma, konkurence, brīvība, personiskā ieineresētība. Savukārt valsts izstrādā ekonomisko likumdošanu, veicina konkurenci, taisnīgāk pārdala ienākumus, stabilizē ekonomiku.
Ražošanas iespēju robeža- attēlo: 1.maksimāli iespējamo preču daudzumu, ko var saražot ar esošajiem resursiem. 2. var attēlot esošo ražošanas apjomu. 3.var noteikt alternatīvas izmaksas, kuras radīsies, ja sabiedrība gribēs pārorientēt savu ražošanu. 4.var pateikt vai var ražot noteiktu daudzumu ar esošajiem līdzekļiem. Efektīva ražošana- situācija, kad vienas preces ražošanu var palielināt, tikai samazinot kādas citas preces ražošanu. Neefektīva ražošana- ja vienlaikus var palielinātabu preču ražošanu.
Tirgus – mehānisms, kas saved kopā kādas preces pircēju un pārdevēju un ļauj vienoties par cenu. Galvenā iezīme- tas balstās un spontānu koordināciju un stihisku kārtību. Tirgus sistēmas funkcijas: veido preces cenu, nodrošina informāciji, stimulē ražotājus un patērētājus, veic ekonomikas regulēšanu.
…
