2.daļa
Bija Jura diena. Visur valdīja līksmība, izņemot Irbēnus. Jo Gaitiņiem bija jāizvācas no bājām. Bet neviens nespēja saprast, kāpēc Oļiņi nav laimīgi. Gaitiņi pārdeva visu, atstādami tikai vienu zirgu un ratus, lai atdotu parādus. Annuža palīdzēja viņiem sakravāties, bet pati palika dzīvot kādā kaimiņu pirtiņā. Tenis gāja pie Oļiņiem atvadīties. Oļiņiete, ieraudzījusi, ka viņš nāk, teica vīram, ka vajag prasīt Tenim atpakaļ tos 25 rubļus, kurus Prātnieks tam bija aizdevis. Bet viņš atteica, ka Gaitiņi jau tāpat ir visu zaudējuši un nav jēgas no viņiem neko ņemt. Tad ienāca Tenis, sasveicinādamies ar Oļiņiem. Oļiņiete jautāja pie kādiem saimniekiem tad šie iešot, bet Tenis teica, ka neko nezin, jo Kaspars neko nestāsta. Tada tavadījās un aizgāja. Oļiņiete arī izgāja laukā, jo gribēja redzēt, kā Gaitiņi dodas prom un vai Liena no viņiem atvadīsies, bet viņa sēdēja savā istabā. Kaspars, Tenis un Annuža līdz ceļam gāja kopā, bet tad atvadījās un devās karts uz savu pusi. Oļiņiete visiem stāstīja, ka tā esot dieva griba, ka Gaitiņiem jāaiziet, nevis viņu vaina. Vakarā viņa gāja apskatīt Gaitiņu māju, jo domāja, ka viņi visu tur būs saplēsuši utt., bet tur viss bija tīrs un kārtīgs. Iegājusi, istabā, kur nomira Ilze, viņa pie loga ieraudzīja rēgu un aizskrēja uz mājām. Patiesībā tā bija Liena. Oļiņietei naktī rādījās murgi, tāpēc viņa aizliedza kādam iet uz Gaitiņu mājām. Pēc 3 dienām ieradās Prātnieks. Oļiņš bija palicis nerunīgs un noraizējies, jo domāja, ka dievs viņu sodīs par viņa grēkiem. Oļiņiete aizsūtīja Prātnieku pie arājiem, pasaukdama Lienu, lai tā viņu nesatiktu. Prātnieks ienāca istabā pie Lienas, sāka sarunāties, bet Liena izturējās vienaldzīgi un bija mainījusies. Pēc nedēļas Liena teica, ka iešot pie Oļiņietes radiem. Bet pat pēc vairākām dienām neatgriezās, Oļiņu radi teica, ka viņa tur neesot bijusi. Arī Annuža bija pazudusi. Oļiņiete dusmojās, jo viņas bija pie Gaitiņiem.
…
