Branda un Pēra Ginta tēlu salīdzinājums

“Pērs Gints”
Devīze
Dovres vecis otrajā ainā teic šādus vārdus: “Kā gudrības bauslis: "Esi cilvēks tu pats!”” Tie šķiet ir Pēra prātā visu laiku pēc abu tikšanās, jo arī pats jauneklis cenšas vienmēr būt viņš pats, apzināties, ka ir sava laimes kalējs, palikt uzticīgs sev, neko netēlot un pieņemt savu lēmumu sekas: “PĒRS GINTS: Par līgavu un tādu valsti labprāt/Es gribētu kaut ko arī aizmaksāt,/Bet tikai — tikai spējamo.”

“Brands”
Devīze
Dievs no Branda pieprasa: “Visu vai neko”. Turpmākajā lugas darbībā jaunais priesteris šādu lojalitāti saviem vārdiem un principiem pieprasa kā no citiem, tā arī no sevis: “BRANDS: Lūk, gļēvulība!/Ja nebūtu tev vāja griba,/Ja tikai spēks tavs neiespētu,/Es labprāt tev tad palīdzētu —/Kaut guruši un slimām kājām,/Tak ceļu rastu mēs uz mājām./Bet palīdzība neglābs to,/Kas negrib neiespējamo.”
Savu principu dēļ Brands ir gatavs pazaudēt savu sievu, draugus un bērnu. Atšķirībā no Pēra Ginta, Brands nevēlas būt viņš pats, viņš vēlas būt, pēc savām domām, labākā jeb Dievam tīkamākā sevis versija, saglabājot lojalitāti saviem principiem.

…