Valsts vidienē 50. gadu beigās tika uzbūvēta Brazilja, lai mudinātu iedzīvotājus pārcelties uz iekšzemi. Brazilja kļuva par galvaspilsētu 1960. gadā, pārņemot pilnvaras no Riodežaneiro. Pilsētai ir lidmašīnas forma: biznesa rajoni atrodas centrā, dzīvojamie rajoni ir spārni, bet valdības ēkas - pilotu kabīne. Šīs mūsdienīgās pilsētas raksturīga iezīme ir pārdroša arhitektūra.
Lielākā Dienvidamerikas valstis Brazīlija aizņem apmēram pusi kontinenta. No 16. līdz 19. gs. Brazīliju pārvaldīja portugāļi, kuri tai piešķīra nosaukumu pēc mežos augošā brazas-koka. Valsts ziemeļaustrumos atrodas tuksneši, rietumos un ziemeļos - lietusmeži, bet dienvidos -pauguraina savanna. Dažādos Brazīlijas rajonos valda atšķirīgs klimats, tāpēc valstī var audzēt daudzas dažādas kultūras. Brazīlijā ir gan milzīgas modernas pilsētas, gan pavisam neizpētīti apvidi. Dienvidos atrodas pasaulē lielākā hidroelektrostacija - Itaipu HES, kas izmanto Paranas un Paragvajas upes ūdeņus.
Brazīlija robežojas ar visām Dienvidamerikas valstīm, izņemot Čīli un Ekvadoru. Brazīlija ir federāla republika, ko veido 26 štati un viens federālais distrikts (galvaspilsēta Brazilja). Milzīgajā valstī dabas ainava ir bagāta, taču ģeogrāfiski atšķirīgu rajonu ir maz. Pašos ziemeļos atrodas Gvajānas plakankalne, kas turpinās arī Brazīlijas kaimiņvalstīm – Venecuēlā, Surinamā un Gajānā. Šajā kalnu un ieleju rajonā paceļas 3014 m augstais Neblinas kalns. Tā ir Brazīlijas augstākā virsotne un tika uzieta tikai 1962. gadā. Rajonu uz dienvidiem no Gvajānas plakalkalnes aizņem Amazones līdzenums. Pa to plūst Amazone un simtiem tās pieteku, un šeit plešas lielākais tropiskais lietusmežs pasaulē. Valsts centrā un dienviddaļā atrodas Brazīlijas plakankalne, kuru saposmo zemas kalnu grēdas un upju ielejas ielejas. Plakankalni klāj krūmājs un meži.
Brazīlijas iedzīvotāji
Brazīlijā dzīvo dažādas tautas. Daļa iedzīvotāju ir indiāņu pēcteči, daļa -to portugāļu pēcnācēji, kuri šeit valdīja 300 gadus. Indiāņi Brazīlijā ir dzīvojuši vienmēr. Daudziem brazīliešiem priekšteči ir afrikāņi, kurus 17. gs. šurp atveda kā vergus darbam cukurniedru plantācijās. Šī gadsimta sākumā, bēgot no neražas gada Japānā, uz Brazīliju atkuģoja daudzi japāņi. Arī ne mazums eiropiešu ir pārcēlušies uz dzīvi Brazīlijā, īpaši valsts dienviddaļā.
…
