1500.-500.g. p.Kr.
Bronzas laikmeta sākums Latvijā, tāpat kā visā Ziemeļeiropā, iezīmēja pirmos bronzas priekšmetu parādīšanos un šī metāla apstrādes tehnoloģijas ieviešanās. Bronza ir vara un alvas sakausējums, kuram salīdzinājumā ar varu ir zemāka kušanas temperatūra. Bronzu lietoja galvenokārt ieročiem un rotām, bet darbarīki pamatā bija no koka, kaula, raga un akmens. Tas izpaudās arī tāpēc, ka bronzu varēja iegūt tikai maiņas ceļā galvenokārt no bijušās Austrumprūsijas, retāk no Skandināvijas.
Atklājumi liecina no agrā bronzas laikmeta apmetnes Lagažā (Lubānas ezera baseinā) un vēlā bronzas laikmeta pieminekļiem Doles Ķivutkalnā un Ikšķiles Vīnkalnā. Vairāki priekšmeti, kas agrāk šķita ievesti , izrādījās darināti uz vietas pēc citu zemju paraugiem. Tā tas ir ar Kalēju depozīta pusgatavajiem bronzas kaujas cirvjiem un aprocēm.
Latvijas depozītu bronzas uzmavas cirvjiem ir baltiska forma un rotājums, kam tuvākās analoģijas rodamas bijušajā Austrumprūsijā. Pāles Laveru (skat.piel. -1.att. ) cirvis kaut arī atrasts somugriskajā teritorijā ir baltisks. Uzmavas cirvju un citu priekšmetu māla lejamveidnes atrastas Doles Ķivutkalnā, kā arī Ikšķiles Vīnkalnā. Arī citas bronzas laikmeta depozīta lietas Senprūsijas (kaklariņķi, adatas ar spirāles galvu), retāk Skandināvijas var izrādīties gatavotas uz vietas pēc svešiem paraugiem. Kā rāda bronzas laikmeta pieminekļu un atradumu izvietojums gar upēm, gar jūrmalas piekrasti, pa sauszemi sāk iezīmēties sakaru trases. Paši priekšmeti norāda uz zināmu regularitāti maiņa ar konkrētām zemēm un apgabaliem. Iespējams, ka bronzas apstrādātāji bija galvenie maiņas veicēji kopienā. Visticamāk ,ka bronza ievesta no dienvidiem pa vēlāk pazīstamo “dzintara ceļu”.
Latvijā senākais bronzas priekšmets ir Bārtas pagastā atrastais bronzas šķēps.
…
