Bruņneši ir vienpatņi, kas ir aktīvi parasti naktīs.Ķermeni klāj cieta āda, kas pārveidojusies ragveida plāksnīrēs. Galvu, kājas un asti sargā stipri vairogi.Bruņneši pieder nepilnzobju kārtai, kaut arī dažiem nepilnzobjiem ir 50 zobi katrā žoklī. Bruņnesu dzimtā ir 14 sugas. Deviņjoslu bruņnesim katrā žoklī ir tikai 16 zobi.Zobi ir mazi, lodveida un aug žokļa malās.Nepilnzobju zobus neklāj emalja.
Bruņu plāksnītes uz muguras visbiežāk ir izkārtotas deviņās šķērsās svītrās,reizēm ir indivīdi, kuriem ir astoņas, desmit vai vienpadsmit svītras.
Kad bruņnesis mēģina atrast lomu, viņš spēj aizturēt elpu pat līdz 6 minūtēm, lai nāsīs neiekļūtu putekļi.
Bruņneša angliskais nosaukums armadillo cēlies no spāņu armado –„bruņotais”.
Dažkārt bruņnesis guļ ārpus sava pazemes slēpņa zemē uz muguras, pavērsis uz augšu savu neaizsargāto vēderu. Līdz šim šādai rīcībai nav rasts skaidrojums.
Bruņnesim ir gara un lipīga mēle, tāpēc viņš vienā reizē var apēst pat līdz 40 tūkstošiem skudru.
Deviņjoslu bruņnesis ir vienīgais bruņnesis, kurš peld.Lai ūdens nestu viņa ķermeni, kuņģi un zarnas pirms peldes piepilda ar gaisu.Mazākas upes šķērso, ar aizturētu elpu skrienot pa upes dibenu.…