Bruņniecība un krusta kari

Bruņniecības jēdziens un nozīme: jēdzienu bruņinieks var sastapt jau 9. gs beigās. Miles ir romiešu vārds, kas latīņu valodā nozīmē „karavīrs”. 10. un 11. gs tas ieguva divas jaunas nozīmes – 1. to sāka attiecināt uz dižciltīgajiem vasaļiem, 2. to saistīja ar smagi bruņotiem kaujiniekiem. Vācijā šis jēdziens aptvēra visus karotājus no karaļa līdz ieročnesējiem. Francijā ar jēdzienu bruņinieks tika apzīmēti gan augstākie dižciltīgie, gan vienkārši karavīri. Bruņinieku kārta sākotnēji veidojās kā profesionālā kārta, tikai vēlāk tā kļuva par ļaužu grupu, kurai piederību varēja mantot no dzimšanas. Jēdziens „bruņinieku kārta” ietvēra sevī jēdzienus „karotāju kārta” un „jātnieku kārta”.
Bruņinieki kā tēls: bruņinieki kļuva par viduslaiku simbolu. Šis laikmets nav iedomājams bez mūkiem, karaļiem, tirgoņiem, taču par simbolisku figūru kļuva bruņinieks, jo radīja pārliecinošu iespaidu nevis kaujās un turnīros, bet gan literāro darbu formā. Bruņinieku eposi bija pamats eiropeiskajai literatūrai tautu valodā.
Bruņinieku ekipējums – zirgs un bruņas – ļoti dārgs. Piemēram, zirgs un apbruņojums 8. gs. maksāja tik, cik 45 govis. Bruņiniekiem bija nepieciešami 3 zirgi – pārgājienam, smagumu nešanai, cīņai. Cīņa notika saskaņā ar īpašiem noteikumiem – iepriekš bija jāvienojas par cīņas vietu un stundu. Atturēties no cīņas bija pretrunā ar bruņniecības garu, ierīkot lamatas un uzbrukt no slēpņa bija netikumiski, nepieņemami. Slānis, kas dzīvoja pēc bruņinieku likumiem aptvēra apm. 5% no visa iedzīvotāju skaita.…