4. Burkānu novākšana, uzglabāšana
Agrīnās šķirnes tiek vāktas jau jūnija beigās, bet pamatražas burkānus uzglabāšanai vāc septembrī, oktobrī. Vislabāk uzglabājas burkāni, kuri novākti pie augsnes temperatūras +12-15oC. Burkānus ar lakstiem jeb saišķu burkānus Latvijā parasti piedāvā vasarā, bet ārzemēs tos audzē cauru sezonu. Šīm nolūkam izmanto speciālas šķirnes ar sevišķi veselīgām, noturīgām un relatīvi īsām lapām.
Burkānu uzglabāšanai optimālie apstākļi ir temperatūra tuvu 0oC un relatīvais gaisa mitrums 95%. Burkāni necieš palielinātu ogļskābās gāzes saturu (jābūt mazāk par 2%), tādēļ uzglabāšanas laikā tie regulāri jāvedina. „Nosmakušie” burkāni krāsojas tumši sarkanā krāsā, tiem pasliktinās garša.
Galvenie burkānu uzglabāšanas nosacījumi ir pastāvīgas temperatūras uzturēšana un regulāra vēdināšana.
Tā kā nav iespējams izveidot savu pagrabu katram produktam, jāatceras, ka burkānus labāk ir uzglabāt kopā ar kāpostiem nekā ar kartupeļiem, jo tiem vajag siltākus apstākļus. Nekādā ziņā burkānus nedrīkst uzglabāt kopā ar āboliem, jo tie izdala etilēnu un veicina burkānu bojāšanos.
5. Burkānu šķirņu tipi
Pasaulē pazīst vairāk kā 10 dažādus burkānu šķirņu tipus, tie ir cēlušies no senākām un plašāk audzētām šķirnēm un lielākoties to nosaukumi ir saistīti ar audzēšanas vietu ģeogrāfiskiem nosaukumiem (piemēram, Nante, Parīze, Bangora). Retāk šķirņu tipa nosaukums ir saistīts ar kādu šķirnes īpašību, tā sevišķi garus un slaidus burkānus pieskaita Imperatora tipam. Savā starpā šķirņu tipi atšķiras galvenokārt ar saknes formu, tā var būt no apaļas (Parīzes) līdz izteikti koniskai (Šantenē). Latvijā tāpat kā citās Eiropas valstīs visvairāk ir izplatītas un iecienītas Nantes tipa šķirnes – ar slaidām, gandrīz cilindriskām saknēm un strupu galu. To ir vairāki simti, lielākoties jaunās paaudzes hibrīdās šķirnes, bet šad tad vēl tiek piedāvātas un audzētas arī vecas brīvas apputes šķirnes.
…
