1.Pagaidu autoceļu veidi
No ceļu tehniskā stāvokļa lielā mērā atkarīgs autotransporta darba ritmiskus, transportēšanas izmaksas un automobiļu nolietojums. Pievedceļus būvē atbilstoši pastāvīgo autoceļu būvniecības normatīviem sagatavošanas darbu laikā. Būvlaukuma iekšējie ceļi arī jāizbūvē sagatavošanas darbu laikā kā pagaidu celi atbilstoši atvieglotiem noteikumiem. Pagaidu ceļu brauktuve vienvirziena kustībai ir 3,5 m plata, divvirzienu kustībai - 5,5m plata. Ja paredzama smagsvara kravu pārvietošana ar automobiļiem, kuru kravnesība 250...300kN un vairāk, tad divvirzienu ceļa brauktuvei jābūt 8m platai. Ar brauktuves platuma palielināšanu jārēķinās arī tad, ja jāpārvieto virsgabarīta kravas - tādā gadījumā brauktuves platumam jābūt 5 m. Plānojot un projektējot būvlaukuma ceļus, jārēķinās ar automobiļa gabarītizmēriem - 2,5 m platu un 3,8 m augstu taisnstūri. Autoceļš sastāv no zemes klātnes, pamatnes un ceļa seguma. Zemes klātnes veidošanai uzbērumā nepieciešamo grunti ņem no tuvumā esoša karjera vai sānu rezervēm, šai nolūkā var izmantot arī lieko grunti pēc zemes darbu veikšanas objektā. Klātnes veidošanai lietojamai gruntij jāatbilst tehniskajiem noteikumiem - tā nedrīkst saturēt kūdru, augsni, lielus akmeņus vai būvgružus. Veidojot zemes klātni uzbērumā, jāveido nogāzes atbilstoši grunts raksturojumam, lai nodrošinātu uzbēruma nogāžu noturību, tas pats jānodrošina arī zemes klātnei ierakumā. Zemes klātnes sastāvā ietilpst arī sāngrāvji virszemes ūdens novadīšanai un gruntsūdens līmeņa pazemināšanai. Lai samazinātu ceļu būvdarbu izmaksas un darbietilpību, kravu transportam cenšas izmantot to ceļu trases, kuru izbūve paredzēta projekta dokumentācijā objekta ekspluatācijas vajadzībām. Ceļa segumu būvē no izturīgiem akmens materiāliem Seguma pamatu veido no vietējās grunts vai arī, ja tas nepieciešams, lieto optimāla sastāva smilts vai smilts un grants maisījumu. Atkarībā no ceļa seguma mehāniskajām īpašībām un no tā, kā segums darbojas transporta slodžu ietekmē, segumus iedala: pilnveidotos kapitālos segumos; pilnveidotos atvieglotos segumos; pārejas tipa segumos; zemāka tipa segumos. Pagaidu ceļiem parasts lieto pārejas vai zemāka tipa segumus. Ja būvdarbu ilgums ir 1,5..2 gadi, tad racionāli lietot inventāras dzelzsbetona ceļu plātnes. To lietošana ļauj palielināt slodzi, sākt ceļa ekspluatāciju tūlīt pēc plākšņu novietošanas neatkarīgi no gadalaika un klimatiskajiem apstākļiem. Plātnes noklāj vai nu visā brauktuves platumā, vai arī tikai automobiļu riteņu sliežu vietās, tādā gadījumā jāiekārto seguma paplašinājumi pretimbraucošo automobiļu izmaiņai.
1.Betona maisījuma transports
Betonmasas transportēšanas tehnoloģiskais process sastāv no betonmasas saņemšanas un pārvešanas (pārvietošanas) ar dažādiem transportlīdzekļiem līdz būvlaukumam, padošanas uz iestrādes vietu vai pārkraušanas citā transporta mašīnā vai ierīcē. Betonmasas īpašības transporta laikā nedrīkst izmainīties, tāpēc jātransportē pa īsāko ceļu, izvairoties no pārkraušanām. Ja betonmasa transportēšanas laikā ir atslāņojusies, t. i., tās struktūra vairs nav viendabīga, tad pirms iestrādes tā vēlreiz jāpārmaisa.
Betonmasu var transportēt porcijveidā, nepārtraukti un kombinēti.
Porcijveida transportēšana parasti norit divos etapos. Pirmajā etapā ar pašizgāzējiem, borta automobiļiem, dzelzceļa platformām un citiem transportlīdzekļiem betonmasu nogādā būvlaukumā, bet otrajā etapā — tieši iestrādāšanas vietā ar celtņiem, betona klājējiem, transportlentēm u. tml.
Nepārtraukto transportu lieto tad, ja betona maisīšanas iekārta atrodas netālu no celtniecības objekta un ir liels betonēšanas darbu apjoms. Sājā gadījumā betona transportam lieto betona sūkņus un konveijerus.
Transportējot betonmasu pēc kombinētā paņēmiena, vispirms to nogādā būvlaukumā ar porcijveida transportēšanas metodi, bet iestrādāšanas vietā — ar nepārtraukto metodi.
Visplašāk betonmasas transportam lieto automobiļu transportu. Pašizgāzēju automobiļu lietošana ir efektīva, ja betonmasu iespējams izkraut tieši betonējamās konstrukcijas veidņos. Šo paņēmienu parasti lieto betonmasas transportam 25 ... 30 km attālumā.
Betonmasas transportēšanai lielos attālumos, karstos klimatiskos apstākļos, ka arī betonējot slīdošos veidņos vai pārsūknējot betonmasu ar betona sūkņiem, ieteicams lietot autobetonmaisitājus. Rūpnīcā betonmaisītāja tvertni piepilda ar sauso maisījumu. Kad autobetonmaisītājs atrodas apmēram 10... 20 minūšu braukšanas attālumā no iestrādāšanas vietas, vadītājs ieslēdz maisītāju un ievada tajā vajadzīgo ūdens daudzumu no tvertnes, kas piemontēta pie maisītāja.
Betonmasas transportēšanas nepārtrauktībai izmanto transportlenti, kuru lieto garu un masīvu konstrukciju betonēšanai. Maksimālais transportēšanas attālums — 1500 m. Transportlentēm jābūt aizsargātām no saules un atmosfēras nokrišņu iedarbības.
Betona ieklājējus parasti lieto pamatu betonēšanai zem ēkām un tehnoloģiskām iekārtām. To galvenā transportēšanas iekārta ir konsolveida lentes transportieris, kurš sastāv no galvenā un grozāma transportiera. Betona ieklājēja pieņemšanas tvertnē no pašizgāzeja vai autobetonvedēja iekrauj betonmasu, no kurienes to padod uz galveno transportieri, pēc tam uz grozāmo transportieri un tālāk tieši betonējamā konstrukcijā.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu betona masas transportu pa caurulēm no pieņemšanas bunkura tieši uz betonējamo konstrukciju, lieto betonsukņus. Mūsdienās arvien plašāk lieto betonsūkņus ar hidraulisko pievadu, ar kuriem var regulēt darba ražīgumu un transportēt betonmasu pa atvieglotiem betonvadiem.
Betona sūkņiem piemontē 100 mm diametra cauruļvadus, kas sastāv no 3 m gariem posmiem, kuri savā starpā savienoti ar žņaugiem. Ar betona sūkņiem var transportēt tikai plastiskas betona masas, tāpēc betonmasas sagatavošanai lieto plastificējošus cementus vai plastificējošas piedevas. Lai paaugstinātu betona sūkņu mobilitāti, tos var uzstādīt uz automobiļu piekabēm.
Betonmasas transportam var lietot arī pneimatiskās transportierīces, kuras strādā periodiski ar saspiestu gaisu. Tā kā tiek patērēts daudz gaisa (līdz 30 m3 uz 1 m- betona) un ir liels padošanas ātrums (3 . . . 5 m/s), pneimatisko transportierīču lietošana ir ierobežota.…
