Čārlzs Hortons Kūlijs (Charles Horton Cooley) dzimis 1864. gada 17. augustā, Ann – Aborā, Mičiganā. Ģimenē viņš bija ceturtais no sešiem bērniem. Laikā, kad viņš piedzima, viņa tēvs Tomass Kūlijs (Thomas Cooley) bija izraudzīts par Mičiganas Augstāko tiesnesi. Šajā amatā viņš palika vairākus gadus, bet vēlāk kļuva par pirmo Starpvalstu Tirdzniecības Komitejas priekšsēdētāju. Ar neatlaidīgu darbu un godkārību Tomass Kūlijs no mazpazīstama strādnieka bija kļuvis par pazīstamu, augsta līmeņa advokātu un iekļuvis Mičiganas augstākajās aprindās [6].
Kaut kas Čārlzu bija atsvešinājis no viņa labi zināmā tēva, tāpēc viņš bija noslēdzies sevī. Bērnībā viņš daudz slimoja ar psihosomatiskām slimībām. Iespējams, galvenais iemesls, kāpēc Čārlzs slimoja ar šāda veida slimībām bija nedrošības sajūtas, ko radīja nemitīgā atrašanās tēva ēnā.
Kūlijs Mičiganas Universitātē ieguva zinātnisko grādu inženierzinātnē – zinātnē, kura patiesībā viņu nemaz neinteresēja, tāpēc vēlāk viņš apguva arī dažus kursus vēsturē, psiholoģijā un ekonomikā. Pēc Darvina (Darwin), Spensera (Spenser) un vācu sociologa Alberta Šaflesa (Albert Schaeffle) darbu izlasīšanas, Kūlijs 1890. gadā nolēma atgriezties Mičiganas Universitātē un beigt universitāti ar zinātnisko grādu politikā, ekonomikā un socioloģijā. Viņš uzrakstīja disertāciju par cilvēku ekoloģiju ar nosaukumu ”Pārvietošanās teorija” (”The theory of transportation”) [5].
1890. gadā Kūlijs apprecējās ar Elsiju Džaunsu (ElsieJjones), Mičiganas Universitātes Medicīnas profesora meitu, kuras draudzīgā personība palīdzēja Čārlzam atbrīvoties no kautrīguma un noslēgšanās sevī. Viņu laulībā piedzima trīs bērni – zēns un divas meitenes.
1892. gadā Kūlijs kā pasniedzējs sāka strādāt Mičiganas Universitātē, kurā viņš lielu daļu sava laika veltīja apcerējumiem par sevi. Lekcijas, kuras Kūlijs vadīja pēdējā kursa studentiem nebija interesantas, iespējams, tas ir izskaidrojams ar viņa nervozo runas veidu un neveselīgo izskatu, lai gan studenti apbrīnoja viņa augsto intelekta līmeni un sarežģītos uzskatus.
1905. gadā Kūlijs piedalījās Amerikāņu Sociologu savienības izveidē, 1918. gadā kļūstot par šīs savienības prezidentu. Viņam tika piedāvātas darba iespējas arī daudzās citās prestižās organizācijās, kas saistītas ar socioloģiju, taču viņš nevēlējās pamest Mičiganu un Mičiganas Universitāti, kurā viņš bija pavadījis gandrīz visus savus dzīves gadus.
1928. gada martā Kūlijam tika uzstādīta diagnoze – vēzis. Viņš mira 1929. gada 9. maijā [6].…