Čārlza Dikensa dzīves mērķis
1825. gadā Dikenss sāka mācīties Velingtonhausas Akadēmijā, bet 1827. gada maijā sāka strādāt par rakstvedi advokāta kantorī (ar iespējām vēlāk kļūt par juristu), taču jurisprudence viņam nepatika un viņš kļuva par reportieri. Dikenss rakstīja par politiku un darba sakarā daudz ceļoja.
No 1831.-1834. gadam viņš bija parlamenta reportieris.
1832. gadā Dikenss apsvēra iespēju kļūt par reportieri, taču slimības dēļ neieradās uz noklausīšanos Kovengārdenas teātrī.
1833. gadā Dikenss publicēja savu pirmo stāstu, A Dinner at Poplar Walk, gadu vēlāk - kļuva par The Morning Chronicle reportieri un savus stāstu publicēja jau vairākos periodikas izdevumos. 1836. gadā Dikenss apkopoja savus iepriekš publicētos stāstus savā pirmajā grāmatā, "Boza stāsti un apraksti" (Sketches by Boz), viņš sāka arī turpinājumos publicēt "Pikvika kluba piezīmes". Tas guva sensacionālus panākumus un padarīja autoru slavenu. Darbu "Boza stāsti un apraksti" izdeva atkārtoti. Dikenss pameta The Morning Chronicle un kļuva par Bentley's Miscellany redaktoru.
SECINĀJUMI:
Dikenss izvirzīja savus mērķus un vēlējās iegūt izglītību un labu darbu. Čārlijam patika darīt to, kas šķiet viņam piemērotāks un vairāk kā sirdslieta, nevis kā darba profesija.
Viņš rakstīja savus darbus no sirds ar prieku, bet galvenokārt šajos romānos ir attēloti viņam tuvi, pazīstami cilvēki.
Čārlza Dikensa dzīves galvenās vērtības
Čārlijam bija jāuzņemas daļa rūpju par ģimeni, jo tēvs viņam bija cietumā parādu dēļ. Liecība par dziļajām pēdām, ko šis drūmais laiks atstājis jaunā zēna dvēselē, atrodama romānā „Deivids Koperfīlds”. Čārlijs strādāja apavu ziedes fabrikā, kur viņu nomāca ne tikai grūtais darbs, bet arī bezcerības, pamestības izjūta. Visi Č. Dikensa biogrāfi uzsver faktoru, ka rakstnieks nekad vēlāk nav pieminējis šo sava mūža visgrūtāko laiku – ne publiski, ne sarunās ar draugiem, pat ne tuvinieku vidū.
SECINĀJUMI:
Dikenss bija ļoti apzinīgs un kārtīgs, vienmēr palīdzēja, darīja ko vajadzēja. Čārlza dzīve bija ļoti grūta, ģimenes apstākļu dēļ nācās daudzreiz pārvākties un Dikensam nebija iespējas pilnveidoties agrā bērnībā. Dikenss vienmēr atbalstīja savu ģimeni, jo tā bija viņa galvenā dzīves vērtība dēļ kā viņš upurēja savu izglītību.…
