Centrālā nervu sistēma

Lai reģistrētu muskuļu darbību veic muskuļu kustības pierakstu ar miogrāfu.
Muskuļu uzbudināmību (jūtību) pārbauda izmantojot sliekšņa kairinājumu – tas ir - vismazākais kairinājuma stiprums pie kura rodas tiko manāma atbildes reakcijas. Lai muskulis sarautos jānosaka kairinājuma stiprums.
Hronaksija – (jūtību raksturo laiks) – minimālais laiks, kas nepieciešams, lai kairinātājs, kas ir 2x stirprāks par sliekšņa kairinātāju izsauktu uzbudinājumu – 2-kāršais slieksnis. Jo īsāka hronaksija, jo augstāka jūtība.
Muskuļu kontrakcijas veidi
Dabiskos apstākļos izraisa CNS garozas motorā zona – precentrālajā krokā. Mākslīgi izsauc ar elektrisko strāvu.
Atkarībā no impulsa biežuma (frekvences) izšķir –
1. atsevišķās kontrakcijas
2. tefāliskās kontrakcijas
1.rodas 1 impulsa iedarbības rezultātā. No kairinājuma momenta seko latentais periods līdz atbildes sākumam. Dzīvi audi nekad uzreiz uz kairinājumu nereaģē.
2.Muskuļu ilgstoša kontrakcijas. Atkarībā no impulsa biežuma iedala:
a. Zobainajā tetānusā
b. Gludajā tetānusā
a. Ja impulss pienāk ar zemu frekvenci – muskulis paspēj daļēji atslābt. Impulsi ir zemi.
b. Ja impulsu frekvence bieža un muskuļi nepaspēj atslābt. Muskulis paliek sarāvies tik ilgi kamēr nāk jauns impulss. Jo augstāka impulsu frekvence (spēcīgāka), jo muskulis spēcīgāk saraujas.
Visas kustības notiek pēc gludā tetānusa, jo no CNS kustību krokas iet vesela impulsu sērija.



…