Cietas vielas blīvums un porainība

SECINĀJUMI
Darba mērķis tika sasniegts, tika apgūtas vielas blīvuma un porainības testēšanas metodes. Darba gaitā iepazinu divas jaunas cietas vielas blīvuma noteikšanas metodes: le Šateljē kolbu un piknometra kolbu. Porainība tika mērīta ar ūdensuzsūces īpašībām.
Pirmais darba uzdevums tika izpildīts, jo iepazinos ar cietas vielas blīvuma noteikšanu, izmantojot gan le Šateljē kolbu, gan piknometra kolbu, no iegūtajiem dotajiem datiem aprēķināju cietas vielas blīvumu kvarca smiltīm. Piemēram, kvarca smiltīm cietas vielas bīvuma ar le Šateljē kolbas mērijumiem tika iegūts ρ = 2630 kg/m3 un ar piknometra kolbas mērijumiem tika iegūts ρ = 2460 kg/m3. Pēc dotajiem datiem tika arī aprēķināts cietas vielas blīvums kalcinētam mālam, gāzbetonam un putustiklam, skatīt 1. un 2. tabulu.
Otrais darba uzdevums tika izpildīts, jo tika noteikta ūdensuzsūce un atvērtā porainība un aprēķināta kopejā un slēgtā porainība dotajiem paraugiem, skatīt 3. tabulu. Keramikas lodes ķieģeļa teorētiskā ūdensuzsūce = 6%, bet literatūras avotos ir dotas, kad keramikas lodes ķieģeļa ūdensuzsūce = 12% [4]. Gāzbetona teorētiskā porainība = 71,5% - 81,9%, kas atbilst literatūras avotos, kur gāzbetona porainība = 55% - 85% [5]. Putu stikla teorētiskā porainība = 94,2% - 95,1%, kas atbilst literatūras avotos, kur putu stikla porainība = 80% - 95% [6].
Materiāla porainība nosaka materiālu mehāniskās īpašības. No porainības pakāpes, izmēriem ir atkarīgas tādas materiālu īpašības kā blīvums, stiprība ilgmūžība, salturība, skaņas izolācija. Pēc materiāla porainības var noteikt arī to pielietojumu, piemēram, kā siltumizolējošie materiāli ir materiāli, kam ir lielāka slēgtā porainība.
…