Cilvēka pamattiesības ir gan formāli, gan pēc būtības (substanciāli) ar fundamentālu nozīmi, kas tādējādi veido katras tiesību sistēmas centrālo daļu.
Formālā izpratnē pamattiesību fundamentālais raksturs pamatojams ar to, ka tās ir iekļautas normatīvā aktā, kam piemīt augstākais juridiskais spēks, kurš ir saistošs visiem bez izņēmuma. Substanciāli pamattiesības ir fundamentālas, jo tās noteic citu lēmumu saturu, ko var pamatot ar šo tiesību kā dabisku jeb neatņemamu raksturu.
Mūsdienu konstitucionālismu raksturo tas, ka cilvēks ir galvenais subjekts, kura tiesībām ir jābūt valsts uzmanības centrā.
Tika pieņemts iepriekš pieminētais 1991. gada 10. decembra konstitucionālais likums “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”.…