Ievads
Cilvēka personība ir vienots nedalāms veselums. Cilvēka personība ir indiferentu zemapziņas stimulu analīze.
Dabā viscietākais materiāls ir dimants, bet cilvēka dvēselē visstiprākā ir cilvēka personība. Personība nevar dzīvot bez brīvības, patiesības un vienlīdzības. Progresīvie spēki personības attīstību veicina, regresīvie spēki- kavē. „Personība iz zemes bērnu augstākā laime”,- teica Gēte, mēs šo izteicienu varam papildināt ar vārdiem: „un augstākais uzdevums”.
Personība
Jēdziens personība izsaka augstāko sevis apzināšanos un sevis veidošanas darbu. Personība ir tapšana. Pats, patība latviešu valodā ir sinonīmi vārdam „personība”; tie izsaka iekšēju brīvību, autonomiju, proti, relatīvu neatkarību no apstākļiem, patstāvību spriedumos un rīcības izvēlē, kā arī vienreizību un nesamaināmību ar Citu.
Attīstīts, savs prāts, plaša, bagāta jūtu pasaule, iekopta pašrefleksija un jēgpilnas, radošas darbības spēja padara personību vajadzīgu sev un citiem.
Personai svarīgākais ir pildīt gatavus sociālās lomas priekšrakstus un par katru cenu atbilst to ietvariem, turpretī personība nav iedomājama bez radošas patstāvības un līdz ar to mazparedzamības.…