Cilvēks un ķermenis

Makss Šēlers: „Nekad vēl cilvēks savā izziņā nav bijis tik problemātisks pats sev kā mūsdienās. (...) To atsevišķo zinātņu skaita pieaugums, kuras nodarbojas ar cilvēku, drīzāk sajauc nekā apgaismo izpratni par cilvēku.”
Frīdrihs Nīče „Tā runāja Zaratustra”: „Kas ir cilvēks? Kaudze slimību, kuras caur garu tiecas pasaulē: tur viņas grib gūt sev laupījumu. Kas ir cilvēks? Kamols niknu čūsku, kuras reti savā starpā ir mierā – un tā viņas aizlodā prom, meklēt pasaulē laupījumu.”
M. de Monteņs „Esejas”: „Kam būs jādara savs darāmais, tas redzēs, ka viņa pirmais uzdevums ir noskaidrot, kas viņš ir un kas viņam ir piemērots.”
Ž.P.Sartra: „Cilvēks veidojas tāds, kāds vēlas būt, kādu viņš sevi uztver iepretim dziņai pēc esamības. Cilvēks ir vienīgi tāds, par kādu kļūst. (...) Mēs apgalvojam, ka cilvēks pastāv sākotnēji, tas ir – viņš traucas uz nākotni un apzinās šo tiekšanos uz to. Cilvēks vispirms ir subjektīvi dzīvojoša iecere, nevis putas, puvums vai puķukāposts.”
…