Visums.
Visums ir viss, kas pastāv - sākot no Zemes zem mūsu kājām līdz tālākajām zvaigznēm kosmosā. Tas ir ļoti liels. Neskaitāmi miljardi zvaigžņu tajā veido milzu grupas - galaktikas. Visumā zvaigžņu ir vairāk nekā citādi objekti, tomēr visvairāk to veido tukša telpa. Neskatoties uz lielajiem Visuma izmēriem, ir zināma tikai viena vieta, kur eksistē dzīvība - planēta Zeme. Ar mūsdienu teleskopiem cilvēkiem iespējams ieskatīties Visumā aptuveni līdz 10 miljardu gaismas gadu attālumam. Taču gaismai nepieciešams noteikts laiks, lai sasniegtu Zemi, un tāpēc mēs redzam Visuma objektus nevis tādus, kādi tie izskatās pašlaik, bet gan tādus, kādi tie izskatījās tālā pagātnē.
Informāciju par Visumu astronomi iegūst no starojuma, kas nāk no kosmosa. Debess ķermeņi izstaro gaismu, siltumu, radioviļņus, ultravioleto starojumu, rentgenstarojumu un gamma starojumu. Šos starojumus un viļņus sauc par elektromagnētisko starojumu. Taču līdz Zemei nonāk pavisam neliela tā daļa. Gamma starojumu, rentgenstarojumu, daļu ultravioletā un infrasarkanā starojuma aiztur Zemes atmosfēra. No kosmosa nākošā elektromagnētiskā starojuma uztveršanai izmanto teleskopus. Teleskops - tas ir astronomu galvenais darba instruments. Dažādu starojumu uztveršanai izmanto atšķirīgas konstrukcijas teleskopus.
Pagaidām nav arī atbildes uz jautājumu, vai Visums ir galīgs vai bezgalīgs, jo Visuma ģeometriskās īpašības ir atkarīgas no tajā ietilpstošās vielas daudzuma. Ja vielas blīvums pārsniedz kritisko blīvumu, tad Visums ir galīgs, noslēgts, kaut arī tam nav nekādas robežas. Kā analoģiju var iztēloties lodes virsmu, kas arī ir galīga, tomēr neierobežota. Vienīgi jāņem vērā, ka lodes virsma ir divdimensiju objekts, bet Visums – trīsdimensiju. Galaktiku skaits noslēgtā Visumā ir ierobežots. Ja vielas vidējais blīvums ir vienāds vai mazāks par kritisko, tad Visums ir bezgalīgs. Tas stiepjas bezgalīgi uz visām pusēm un tajā ir bezgalīgi daudz galaktiku.
Visuma modeļu salīdzinājums
…
