Iesākts darbs, nav pabeigts, bet šo to var paņemt idejām.
Jēdziens „civilizācija” ir cēlies no latīņu vārda „Civilis” (pilsoņa, pilsoņu, valsts, sabiedrisks).
Vēsturiski civilizācijas jēdzienu lieto vispirms, lai apzīmētu sabiedrības attīstības procesus, apzīmējot civilizācijas jēdziens kā asociāciju ar noteiktu pakāpi, kurā atrodas noteiktā cilvēku grupa. Otrkārt, lai fiksētu noteiktu sabiedrību, nevērtējot tās attīstību. Civilizācija - sociālkulturālās attīstības pakāpe, līmenis; poli etniskās kultūrvēsturiskā kopība, piem., Rietumu civilizācija.
Laikam ejot, civilizācijas jēdziens ir arī saglabājis antīkā laikmeta apzīmējumu, kā pārākas tautas salīdzinājumu ar barbaru ciltīm (L.Morgans). Tā bija utopiska sabiedrība, kurā valdītu absolūtais saprāts un taisnīgums. Nereti civilizācijas jēdziens tika līdz nostatīts kapitālisma jēdzienam, kā arī valdīja uzskats, ka katrai tautai ir sava civilizācija. Tomēr jau 19.gadsimtā tika izdalītas lokālajām un vienotās cilvēces civilizācijas.
Primārie faktori, kas nosaka civilizācijas veidošanai ir:
Klimats;
Augsne;
Veģetācija.
Jau senie grieķi sev zināmo pasauli bija iedalījuši 3 galvenajās zonās, atkarībā no dabas apstākļiem (tropiskā, mērenā un polārā zona). Jo augstāku attīstības līmeni sasniedza konkrētā civilizācija, jo mazāk dabas faktori spēlēja noteicošu lomu.