S. Hantingtona darbā „Civilizāciju sadursmes” ir atainota globālā politika pēc „aukstā kara”, kas uzsākās, beidzoties otrajam pasaules karam, kā bruņošanās sacensības starp divām lielvalstīm – Amerikas Savienotajām Valstīm un Padomju Savienību.
1993. gada vasarā žurnāls Foreign Affairs publicēja S. Hantingtona rakstu „Civilizāciju sadursmes?”. Tas izsauca lielu ažiotāžu ne tikai ASV, bet visā pasaulē. S. Hantingtons paziņoja, ka „centrālais un pats bīstamākais jaunās globālās politikas aspekts kļūs konflikts starp dažādām civilizāciju grupām1”. 1996. gadā tika izdota grāmata, kurā autors rakstā apskatītos jautājumus izvērš plašākus. Tajā tiek apskatīta: „civilizāciju koncepcija; jautājums par universālu civilizāciju; savstarpējās attiecības starp varu un kultūru; varas balansa pārbīdīšanās starp civilizācijām; kultūras avoti nerietumnieku kopienās2 utt.”
S. Hantingtons savas civilizāciju sadursmju teorijas pamatā liek pasauli apdzīvojošo civilizāciju kulturālās atšķirības. Viņš uzskata, ka tikai pēc tam seko politiskās un ekonomiskās problēmas. Pasaulē pēc „aukstā kara” simboli – karogi, krusti, pusmēneši, galvas rotas – tiek lietoti ar nozīmi, jo tie ir daļa no kultūras identitātes. Kā raksta S. Hantingtons, daudziem cilvēkiem tieši šī identitāte ir pati svarīgākā. „Cilvēki atklāj jaunus, tomēr daļēji vecus identitātes simbolus, un iziet ielās zem jauniem, tomēr daļēji veciem karogiem, kas noved pie kara ar jauniem, tomēr daļēji veciem ienaidniekiem3.” S. Hantingtons arī piekrīt, ka cilvēkiem ,kas meklē savas saknes, savu identitāti, vajadzīgi ienaidnieki, lai labāk sevi apzinātos.
Politika pēc „aukstā kara” pirmo reizi vēsturē kļuva gan daudzpolāra, gan daudzcivilizēta, un starpcivilizāciju attiecības tik sarežģītas ir veidojošās tieši kulturālo atšķirību iespaidā. Šīs atšķirības veido arī savādākus reliģiskos uzskatus, un līdz ar to – arī dzīvesveidu un izpratni par morāli.…
