1. Civilprocesa stadijas un tiesvedību veidi civillietās.
Civilprocesam ir trīs veidu tiesvedības:
Prasības tiesvedība,
Sevišķā tiesvedība,
Bezstrīdus tiesvedība.
***Sevišķā tiesāšanas kārtība ir vajadzīga tikai tad, kad šo lietu nevar atrisināt administratīvā kārtībā un prasās tiesas spriedums.
***Bezstrīdus kārtība ir maksimāli vienkāršota, tiesas sēde nenotiek, lieta tiek, izskatīta uz dokumentu pamata un uz šo dokumentu pamata arī tiek taisīts lēmums. Ja lietu neizdodas atrisināt bezstrīdus kārtībā, tad tiesnesim jāraksta lēmums par to ka lietas izskatīšana bezstrīdus kārtībā nav iespējama un pieteikums atstāts bez izskatīšanas un tad lieta jāskata no jauna prasības kārtībā.
*** Prasības tiesvedība tiek uzsākta uz prasības pamata ko iesniedzis prasītājs pret atbildētāju. Prasītāji un atbildētāji abās pusēs var būt vairāki un tos sauc par līdzdalībniekiem.
Civilprocesā ir daudz stadiju. Visas lietas neatkarīgi no tiesvedības vaida iziet dažādas stadijas no kurām dažas ir obligātas un dažas kas nav obligātas (fakultatīvas) stadijas.
Obligātās stadijas:
Pirmā: Civillietas ierosināšana – uzsākšana. Lieta tiek ierosināta uz tiesā iesniegtas prasības pieteikuma pamata.
Otrā: Civillietas sagatavošana iztiesāšanai – ļoti svarīga stadija, ja nav pietiekoši sagatavota tad bieži gadās, ka lietu nāksies atlikt un nevarēs izskatīt pēc būtības.
Trešā: Civillietas iztiesāšana – Iztiesājot civillietu tiesa lietu izskata pēc būtības. Tas ir pārbauda visas prasības, pierādījumus un pieņem lēmumu.
Ja tas ir izdarīts tad obligātās stadijas ir beigušās, jo ir tapis tiesas spriedums. Ja lieta ar obligātajām stadijām nebeidzas, jo lietu var arī pārsūdzēt un civilprocess turpinās – radīsies apelācijas tiesvedība.
Fakultatīvās stadijas:
Ceturtā: Apelācijas tiesvedība – civillietas atkārtota vai otrreizēja lietas izskatīšana pēc būtības augstākstāvošā tiesu instancē koleģiālā tiesas sastāvā.
Piektā: Kasācijas tiesvedība – pārbauda apelācijas tiesvedības nolēmumu. (Vai ir piemēroti pareizās likuma normas. Kasācijas tiesvedībā lieta vairs netiek skatīta pēc būtības.)
Sestā: Jaunatklātie apstākļi – civillietas pārskatīšana. Jaunatklātais apstāklis parasti jau eksistē tiesas izskatīšanas laikā, bet nebija zināms. Tāpēc ja tāds uzrodas tad likumdevējs ļauj izskatīt lietu no jauna.
Septītā: Civillietu pārskatīšana pēc kompetentu tiesas vai prokuratūras amatpersonu protestiem – izņēmuma kārtā tiek pieļauta tikai pirmās instances tiesas spriedumiem, ja lietu izskatot ir pieļauti rupji un būtiski likuma normu pārkāpumi. (tik būtiski, ka ja tie nebūtu pieļauti, tad lietu būtu iespējams izspriest citādi.) Pārskatīšana ir iespējama 10 gadu laikā.
Astotā: Izpildu process vai izpildu lietvedība – ar izpildu procesu jāsaprot piespiedu izpilde. Piespiedu izpilde ir vajadzīga naudas piedziņas, mantas piedziņas un noteiktu darbību veikšanas gadījumos.
2. Civillietu sagatavošana iztiesāšanai.
Civilprocess ir jāpiemēro tad, kad tiesības ir pārkāptas, aizskartas vai apstrīdētas. Tad ir jāsniedz prasības pieteikums tiesā un lieta tiek izskatīta prasības tiesvedības kārtībā.
*** Pēc civillietas ierosināšanas prasības pieteikuma un tam pievienoto dokumentu noraksti nekavējoties nosūtāmi atbildētājam. Atbildētājs 30 dienu laikā var sniegt iebildumus pret prasību ar pierādījumiem kas to apstiprina.
*** Sagatavojot lietu iztiesāšanai, tiesnesis izlemj par:
Trešo personu pieaicināšanu lietā,
Pierādījumu nodrošināšanu,
Liecinieku izsaukšanu uz tiesas sēdi,
Ekspertīzes noteikšanu lietā,
Rakstveida un lietisko pierādījumu pieprasīšanu
Izlemj par valsts un pašvaldības iestāžu pārstāvju un prokurora piedalīšanos lietā,
Nosūta citām tiesām tiesas uzdevumus, ja tādi ir nepieciešami
Izpilda citas nepieciešamās procesuālās darbības.
*** Pēc paskaidrojumu saņemšanas no atbildētāja tiesnesis tos nekavējoties nosūta norakstu prasītājam un trešajai personai, ja tāda piedalās lietā.
*** Tiesnesis var sasaukt sagatavošanas sēdi. Jāierodas visām pusēm un lietas dalībniekiem konkretizēšanas nolūkā prasības un iebildumu sakarā. Jāierodas ir obligāti. Sēde tiek protokolēta un lietas dalībniekiem var uzdot uzdevumus, vai veikt precizējumus, uzrakstīt iebildumus, nozīmēt ekspertīzes u.c.
*** Visbeidzot tiesnesis pieņem lēmumu, kurā nosaka tiesas sēdes dienu, laiku un uz tiesu aicināmās un izsaucamās personas.
3. Civillietu iztiesāšana tiesas sēdē.
Tiesām ir jāizšķir strīdi un nevis bezstrīdus gadījumus. Civilprocess ir jāpiemēro tad, kad tiesības ir pārkāptas, aizkārtas vai apstrīdētas un arī ar likumu aizsargātās intereses. Tad ir jāsniedz prasības pieteikums tiesā, līdz ar to lietas, kuras ir iesniegtas ar prasību tiek izskatītas prasības tiesvedības kārtībā.
…
