Civilprocess

1. Civilprocesa jēdziens un uzdevumi.
Jēdzienam civilprocess juridiskajā zinātnē un praksē vairākas nozīmes: civilprocesuālo tiesību nozare, civilprocesa zinātne, mācību disciplīna, konkrētas civillietas tiesvedība tiesā.
Civilprocess ir visu likumā noteikto procesuālo darbību kopums, kāds vien iespējams civillietās sākot ar to ierosināšanu, lietu izskatīšanas kārtību tiesās, beidzot - ar tiesas sprieduma izpildi.
Civilprocess ir civilprocesuālo tiesisko attiecību subjektu – tiesas un tiesas dalībnieku darbība, realizējot civilprocesuālās tiesības un izpildot civilprocesuālos pienākumus.
Civilprocesuālo darbību izpildē lielākā nozīme ir tiesai, jo tā atbilstoši savam procesuālo tiesību un pienākumu apjomam virza visas darbības tiesas procesā. Tiesas procesu ved tiesnesis.
Civilprocesa uzdevums ir nodrošināt pareizu un ātru civillietu izskatīšanu. CP uzdevumu sekmīga izpildes priekšnoteikums ir civillietas kvalitatīva un savlaicīga sagatavošana iztiesāšanai, pareizi un ātri izskatīt un izprast civillietu, aizstāvēt fizisko un juridisko personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses, ievērojot civilprocesa principus.
CP iedala šādos tiesvedības veidos:
prasības tiesvedība,
sevišķas tiesāšanas kārtība,
saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā,
Tiesvedība civillietās sastāv no vairākām secīgām stadijām – obligātām (ierosināšana, sagatavošana un iztiesāšana 1. instances tiesā) un fakultatīvām (tiesvedība apelācijas un kasācijas instancēs, likumīgā spēkā stājušās nolēmuma jauna izskatīšana noteiktos apstākļos, nolēmumu piespiedu izpilde).

?2? CP veidi
Tiesām izspriešanai pakļauti dažāda rakstura strīdi. Atbilstoši tam likums nosaka šādus tiesvedības veidus:
1) prasības tiesvedība - ja ir apstrīdētas personas tiesības, t.i., radies civiltiesisks strīds. Vienīgi izņēmuma kārtā un tikai likums var noteikt civiltiesiskiem strīdiem ārpustiesas izskatīšanas kārtību;
2) saistību izpildīšana bezstrīdus kārtībā - ja tiesības ir aizskartas, bet nav apstrīdētas. 3 kategoriju lietas:
a) nekust. īpašuma labprātīga pārdošana izsolē;
b) saistības priekšmeta nodošana tiesai glabāšanā, ja parādnieks CL 1837.p noteiktos gadījumos nevar izpildīt saistību;
c) saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana;
3) sevišķa tiesāšanas kārtība - lietas, kuras rodas sakarā ar personas likumisko interešu aizskaršanu vai apstrīdēšanu (uzskaitījums 251 pantā).

3. Civilprocesa stadijas.
1) CL ierosināšana - pēc prasības pieteikuma saņemšanas tiesnesis 3 dienu laikā pieņem lēmumu par:
(1) tā pieņemšanu un lietas ierosināšanu; (2) atteikšanos pieņemt to; (3) par tā atstāšanu bez virzības;
2) CL sagatavošana iztiesāšanai - mērķi ir: (1) nodrošināt lietas pareizu, savlaicīgu izskatīšanu un iespēju pusēm realizēt savas procesuālās tiesības; (2) sagatavoties lietas iztiesāšanai.
Stadijas uzdevumi: (1) noskaidrot visus lietas dalībniekus; (2) savākt nepieciešamos pierādījumus; (3) panākt pušu samierināšanu un izlīgumu; (4) izskaidrot lietas dalībniekiem viņu procesuālas tiesības un pienākumus.
3) CL iztiesāšana - notiek tiesas sēdes formā, to var iedalīt: a) sagatavojošā daļa; b) lietas izskatīšana pēc būtības; c) tiesu debates; d) tiesas sprieduma taisīšana un pasludināšana.
Fakultatīvās stadijas: 1) apelācijas tiesvedība; 2) kasācijas tiesvedība; 3) CL pārskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem; 4) CL pārskatīšana pēc kompetentu tiesas vai prokuratūras amatpersonu protestiem; 5) izpildu process.
Tiesvedība civillietās noris pa stadijām, kuru secība noteikta ar likumu un nav grozāma. Pastāv obligātās un fakultatīvās stadijas. CP obligātā stadija ir civillietu ierosināšana, sagatavošana un iztiesāšana 1. inst. tiesā. Bez tam var būt fakultatīva stadija – tiesvedība apelācijas instancē; tiesvedība kasācijas instancē; likumīgā spēkā stājušos tiesas nolēmumu jauna izskatīšana likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā; tiesas nolēmumu piespiedu izpilde jeb izpildu process.

5. Civilprocesuālo tiesību avoti.
CP tiesības ir cieši saistītas ar valsts tiesībām un šī saistība izriet no LR Satversmes, jo Satversmes 92.p. noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Satversme (82.-84., 86., 91 , 92.p)
CP tiesību avoti - tie ir normatīvie akti, kas satur civilprocesuālo tiesību normas: *LR Satversme, *Starptautiskie līgumi (piem. 1945.g. Hāgas konvencija par Civilprocesa jautājumiem), Latv ir noslēgusi vairāk par 10 līg. *Likumi. Visaptverošākais šajā sfērā ir Civilprocesa likums, stājas spēkā 1999.g.01.martā, šis likums nomainīja CP kodeksu, kurš bija pieņemts 1963.g.27.decembrī. Civilprocesa likumā ir ietvertas Civilprocesa kodeksa normas. Likums „Par tiesu varu” nosaka tiesas kompetenci un tās darbības pamatprincipus. *MK noteikumi, piem. MK not. Nr. 154. 1999.g.27.aprīlī „Kārtība kādā civillietās aprēķināmas lieciniekiem un ekspertiem izmaksājamās summas un ar atbildētāja meklēšanu saistītie izdevumi”. *AT plēnuma lēnumi – arī var uzskatīt par tiesību avotiem. Saskaņā ar lik. „Par tiesu varu” 49.p.2.d. plēnums pieņem tiesai saistošus izskaidrojumus par likumu piemērošanu. 6. Prokuratūras likums – prokurora tiesības, pilnvaras un atbildību izskatot civillietas; 7. Advokatūras likums – jautājumus, kas skar advokātu tiesības, pilnvaras un atbildību; 8. LR saistošie starptautiskie līgumi – reglamentē jautājumus par ārvalstu tiesu nolēmumu un atsevišķu uzdevumu izpildi Latvijā, kā arī Latvijas tiesu nolēmumu un atsevišķu uzdevumu izpildi ārzemēs; 9. AT Plēnuma lēmumi – izskaidro atsevišķu lietu specifiku un kalpo kā piemērs tiesai, izskatot un pieņemot nolēmumus līdzīga rakstura lietās u.c.


6,Civilprocesuālās normas, to struktūra, darbība laikā, telpā, pēc personām.
Tiesvedību civillietā regulē civilprocesuālo tiesību normas, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas sprieduma izpildīšanas laikā.
Civilprocesuālo tiesību normu spēks laikā. CPL pieņēmis civilprocesuālajā teorijā visvairāk atzīto noteikumu, ka tiesvedība civillietās notiek pēc civilprocesa likumiem, kas ir spēkā lietas izskatīšanas, atsevišķu procesuālo darbību izdarīšanas vai tiesas nolēmumu izpildīšanas laikā neatkarīgi no tā, kad izcēlies tiesiskais strīds un kad ierosināta civillieta, un kādu civilprocesa stadiju tā sasniegusi.
Civilprocesuālo tiesību normu spēks telpā. Tiesa izspriež civillietas saskaņā ar likumiem un citiem normatīvajiem aktiem, Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem un Eiropas Savienības tiesību normām.
Ja starptautiskajā līgumā, ko apstiprinājusi Saeima, ir paredzēti citādi noteikumi nekā Latvijas likumā, piemēro starptautiskā līguma noteikumus.
Ja attiecīgo tiesību jautājumu regulē Eiropas Savienības tiesību normas, kas ir tieši piemērojamas Latvijā, Latvijas likumu piemēro, ciktāl to pieļauj Eiropas Savienības tiesību normas.
Civilprocesuālo tiesību normu spēks attiecībā uz personām. Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmi visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas
Latvijas tiesas civillietās tiesu spriež neatkarīgi no personas izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, izglītības, valodas un attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, dzīvesvietas, politiskajiem vai citiem uzskatiem.…