54.Ekspertīze, eksperta procesuālais stāvoklis
Ekspertīze ir kompetentas personas (eksperta) atzinums, par lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanu (tehnika, mākslā, zinātne vai citā nozarē). Tiesa nepieciešamības gadījumā var nozīmēt vairākas ekspertīzes, tāpat arī vairākus ekspertus. Eksperts lietā piedalās,, kā neitrālā persona.
55.Eksperta atzinums, tā novērtēšana un saturs
Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam. Atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Atzinumi var būt: kategoriski; nav iespējams atbildēt uz uzdoto jautājumu; atzīta iespējamība. Eksperta atzinumu vērtē kā jebkuru citu pierādījumu. Ja tas nav pamatots vai ir pretrunīgs un atkārtotu ekspertīzi izdarīt nav iespējams, tiesa ņem vērā citus pierādījumus.Par ekspertu izraudzītajai personai jāierodas pēc tiesas izsaukuma. Ja izsauktais eksperts neierodas tiesas sēdē tādu iemeslu dēļ, kurus tiesa atzinusi par neattaisnojošiem, tiesa var uzlikt viņam naudas sodu līdz četrdesmit latiem. Ekspertam ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, uzdot jautājumus lietas dalībniekiem un lieciniekiem, kā arī lūgt tiesu izprasīt papildu materiālus. Eksperts dod objektīvu atzinumu savā vārdā un ir personīgi atbildīgs par to. Eksperts var atteikties no atzinuma došanas, ja viņam izsniegtie izpētāmie materiāli nav pietiekami vai ja uzdotie jautājumi pārsniedz viņa speciālo zināšanu robežas. Šajos gadījumos eksperts rakstveidā paziņo tiesai, ka atzinumu dot nav iespējams. Par atteikšanos bez attaisnojoša iemesla no savu pienākumu pildīšanas vai par apzināti nepatiesa atzinuma došanu eksperts ir atbildīgs saskaņā ar krimināllikumu. Eksperta atzinumam jābūt motivētam un pamatotam. Atzinumu izsaka rakstveidā un iesniedz tiesai. Eksperta atzinumam jāsatur precīzs veikto pētījumu apraksts, to rezultātā izdarītie secinājumi un motivētas atbildes uz tiesas uzdotajiem jautājumiem. Ja eksperts, izdarot ekspertīzi, konstatē apstākļus, kuriem ir nozīme lietā un par kuriem viņam jautājumi nav uzdoti, viņš ir tiesīgs savā atzinumā norādīt uz šiem apstākļiem. Ja izraudzīti vairāki eksperti, viņi ir tiesīgi savā starpā apspriesties. Ja eksperti nonāk pie kopīga atzinuma, to paraksta visi eksperti. Ja ekspertu domas nesaskan, katrs eksperts raksta atsevišķu atzinumu
56.Valsts vai pašvaldības iestādes atzinums
Šīs iestādes var iesniegt tiesā pieteikumu (ne prasību), lai aizstāvētu citu personu tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Tās var iepazīties ar lietas materiāliem, dot paskaidrojumus, pieteikt noraidījumus, iesniegt pierādījumus, lūgumus, pārsūdzēt tiesas spriedumu vai lēmumu. Tiesa likumā paredzētajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūcijas, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā, aizstāvētu personas tiesības un ar likumu aizsargātās intereses. Pieaicinātam institūcijām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem, piedalīties pierādījumu pārbaudīšanā, pieteikt lūgumus un dot atzinumu.
57.Prasības tiesvedības jēdziens un būtība
Likums garantē katrai fiziskajai un juridiskai personai iespēju griezties tiesā ar prasību, aizsargāt savas aizskartās vai apstrīdētās civilās tiesības. Prasību ceļ, iesniedzot tiesā rakstveida prasības pieteikumu, kuru paraksta prasītājs vai viņa pārstāvis.
58.Pierādījumu nodrošināšana
Pierādījumu nodrošināšana – ir savlaicīga tādu ziņu par faktiem nostiprināšana, kas var būt par pierādījumu lietā. Ja personai ir pamats uzskatīt, ka tai nepieciešamo pierādījumu iesniegšana vēlāk var būt neiespējama vai apgrūtināta, tā var lūgt šos pierādījumus nodrošināt. Pieteikumus par pierādījumu nodrošināšanu var iesniegt gan līdz lietas ierosināšanai tiesā, gan arī lietas izskatīšanas laikā. Pierādījumus līdz lietas ierosināšanai tiesā nodrošina tā rajona tiesa, kura darbības teritorijā atrodas nodrošināmā pierādījuma avots. Pierādījumus pēc lietas ierosināšanas tiesā, nodrošina tā tiesa, kas izskata lietu. Pieteikumu par pierādījumu nodrošināšanu tiesa izlemj 10 dienu laikā no tā saņemšanas. Pierādīšanas līdzekļi. Pušu un trešo personu paskaidrojumi – kas ietver ziņas par faktiem, uz kuriem pamatoti viņu prasījumi vai iebildumi, atzīstami par pierādījumiem, ja tos apstiprina citi tiesas sēdē pārbaudīti pierādījumi. Ja viena puse atzīst faktus ar kuriem otra puse pamato savus prasījumus vai iebildumus, tiesa var atzīt šādus faktus par pierādītiem, ja tai nav šaubu, ka atzīšanās notikusi, lai slēptu patiesību vai viltus, draudu un maldības ietekmē. Liecinieka liecības – liecinieks ir persona, kurai zināmi fakti, kas attiecas uz lietu un kuru tiesa izsaukusi un tiesas sēdi. Rakstveida pierādījumi – ir ziņas par faktiem, kuriem ir nozīme lietā un šīs ziņas ir ierakstītas dokumentos u.c. datu nesējos – audio, video un magnetafona lentās, disketēs. Lietiskie pierādījumi – ir ķermeniskas lietas, kas ar savām īpašībām vai pašu esamību var noderēt to faktu noskaidrošanai, kam ir nozīme lietā; Ekspertīze – to lietā tiesa nosaka pēc puses lūguma gadījumos, kad lietai nozīmīgu faktu noskaidrošanai nepieciešamas speciālas zināšanas zinātnē, tehnikā, mākslā, vai citā nozarē; Institūcijas atzinums – tiesa likumā paredzētajos gadījumos pieaicina piedalīties procesā institūcijas, lai tās savas kompetences ietvaros dotu atzinumu lietā. Institūcijas atzinumus tiesa novērtē kā pierādījumu, tiesas nepievienošanās atzinumam motivējama lietā pieņemtajā nolēmumā (kāpēc nepievienojās institūcijas atzinumam).
59.Prasības jēdziens un sastāvdaļas
Prasība ir aizskarto vai apstrīdēto tiesību aizsardzības līdzeklis. Prasības pieteikumu tiesā iesniedz rakstveidā un tajā norāda: Tās tiesas nosaukumu, kurai iesniegts pieteikums; Prasītāja, atbildētāja, trešās personas vārdu uzvārdu personas kodu, dzīvesvietu, bet juridiskai personai tās nosaukumu, reģistrācija Nr. un atrašanās vietu;
Prasības priekšmetu, ja prasība novērtējama naudā, tad prasības summu; Apstākļus ar kuriem prasītājs pamato savu prasījumu un pierādījumus, kas tos apstiprina; Likums uz ko prasība pamatota; Prasītāja prasījumi; Pievienoto dokumentu saraksts; Prasības pieteikuma sastādīšanas laiks, paraksts. Prasības pieteikumu iesniedz tiesai, pievienojot tik norakstus, cik lietā ir atbildētāju. Prasības pieteikumam pievienojamie dokumenti – ir nomaksa par valsts nodevu un citiem tiesas izdevumiem; apstākļus, uz kuriem prasījums pamatots.…
