Civilprocesa likums Ar grozījumiem, kas izsludināti līdz 2005.gada 9.martam. publicēts// Latvijas Vēstnesis 326/330 98.11.03.
Civilprocesa tiesības ir patstāvīga tiesību nozare, kas nosaka civillietu izskatīšanas un iztiesāšanas procesuālo kārtību tiesās, kā arī šajās lietās pieņemto tiesas nolēmumu piespiedu izpildes kārtību.
Civilprocesuālo tiesību uzdevums – aizsargāt fizisko un juridisko personu civilās tiesības.
Katrai fiziskajai un juridiskajai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.
Civilprocesa avoti
Tiesību avoti – specifisks valstiskās izpausmes veids, ar kura palīdzību griba kļūst par tiesībām. Tiesību avoti – normatīvie akti, ko izdod kompetenta valsts iestāde un kuri satur tiesību normas.
Civillietas tiesa izspriež kārtībā, kāda noteikta:
1.Latvijas Republikas Satversmē,
2.Civilprocesa likumā,
3. likumā “Par tiesu varu”.
Tiesvedības instances civillietā
Civillietu pēc būtības izskata:
1.pirmās instances tiesa,
2.pēc lietas dalībnieku sūdzības par šīs tiesas spriedumu - arī otrās instances tiesa apelācijas kārtībā, ja likumā nav noteikts citādi.
Civillieta nav izskatāma pēc būtības augstākā tiesu instancē, iekams tā nav izskatīta zemākā tiesu instancē.
Otrās instances tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā.
Civillietas ierosināšana tiesā
1.Tiesnesis ierosina civillietu pēc personu pieteikuma, uz kurām šī lieta attiecas.
2.Tiesnesis ierosina civillietu arī pēc valsts vai pašvaldību iestāžu un personu pieteikuma, kurām ar likumu piešķirtas tiesības aizstāvēt tiesā citu personu tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses.
Prasības tiesvedības lietās iesniedz - prasības pieteikumus,
sevišķās tiesāšanas kārtības lietās - pieteikumus.
Krimināllietā
Civilprasību par mantisko zaudējumu un morālā kaitējuma atlīdzināšanu var celt kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.
Ja civilprasība krimināllietā nav iesniegta vai nav izspriesta, prasību var celt šajā likumā noteiktajā kārtībā.…
