Nr. | Название главы | Стр. |
1. | Civilo tiesību aizsardzība | |
2. | Civilprocesa jēdziens un tiesvedības veidi civillietās | |
3. | Civillietas sagatavošana iztiesāšanai | |
4. | Izlīgums civilprocesā | |
5. | Civilprocesa stadijas | |
6. | Civillietas iztiesāšana tiesas sēdē | |
7. | Procesuālā līdzdalība | |
8. | Dispozivitātes princips | |
9. | Lietu atlikšana un tiesvedības apturēšana | |
10. | Izpildu lietvedība un izpildu dokumenti | |
11. | Sacīkstes princips un pušu līdztiesība civilprocesā | |
12. | Lietas iztiesāšanas pabeigšana bez sprieduma taisīšanas | |
13. | Nepārtrauktības princips civilprocesā | |
14. | Civilprocesuālo tiesību priekšmets un metodes | |
15. | Tiesas nolēmumu jēdziens un veidi | |
16. | Tiešuma princips civilprocesā | |
17. | Patiesības noskaidrošana civilprocesā. Pierādījumu jēdziens un veidi | |
18. | Tiesas spriedums civillietās | |
19. | Procesuālās sankcijas | |
20. | Pierādīšanas priekšmets civillietās | |
Faktu konstatēšana tiesā, kuriem ir juridiska nozīme | ||
21. | Personas izsludināšana par mirušu | |
22. | Personas atzīšana par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu | |
23. | Aizgādnības nodibināšana personām to izlaidīgas un izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola un narkotisko vielu pārmērīgas lietošanas dēļ | |
24. | Tiesas sēdes protokols | |
25. | Pierādīšanas pienākums civillietās | |
26. | Kasācijas instances tiesas rīcības sēde civillietās | |
27. | Pušu jēdziens, procesuālās tiesības un pienākumi | |
28. | Rakstveida un lietiskie pierādījumi civillietās | |
29. | Pušu aizstāšana civilprocesā | |
30. | Civillietu pakļautība tiesai un tās veidi | |
31. | Trešās personas civilprocesā | |
32. | Civillietas izskatīšana apelācijas instancē | |
33. | Prasības celšana tiesā | |
34. | Pārstāvība un tās veidi civilprocesā | |
35. | Civillietas izskatīšana kasācijas instancē | |
36. | Eksperta atzinums | |
37. | Prokurora piedalīšanās civilprocesā | |
39. | Kasācijas sūdzība civillietās | |
40. | Civillietu piekritība tiesai un tās veidi | |
41. | Izpildu procesa dalībnieki | |
42. | Rakstiskuma un mutiskuma elementi civilprocesā | |
43. | Prasības jēdziens, elementi, veidi | |
44. | Piedziņas vēršana uz parādnieka mantu | |
45. | Apelācijas sūdzība civillietās | |
46. | Atbildētāja aizstāvēšanās (aizsardzība) pret prasību | |
47. | Spriedumu izpilde, ar kuriem parādniekam uzlikts pienākums izpildīt noteiktas darbības | |
48. | Personu civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja | |
49. | Prasības nodrošināšana | |
50. | Starptautiskā civilprocesa avoti | |
51. | Prasības, kas izvirzāmas tiesas spriedumam | |
52. | Prasības lietu ierosināšana tiesā | |
53. | Civillietu izskatīšanas kārtība šķīrējtiesā | |
54. | Personu tiesību aizsardzība izpildes procesā | |
55. | Civilprocesuālās tiesiskās attiecības un to īpatnības | |
56. | Tiesas lēmumi un to veidi | |
57. | Pārstāvības noformēšana civilprocesā un tās izbeigšana | |
58. | Civilprocesuālo tiesisko attiecību subjekti un to klasifikācija | |
59. | Tiesas lēmumu pārsūdzēšana civillietās | |
60. | Lietu izskatīšana sakarā ar tiesas prokuratūras kompetentu amatpersonu protestiem | |
61. | Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana | |
62. | Tiesvedības valoda civillietās | |
63. | Civilprocesa termiņi un to veidi | |
64. | Kasācijas instances kompetence civillietās | |
65. | Piedzinēja un parādnieka tiesību aizsardzība izpildu procesā | |
66. | Tiesas sprieduma likumīgais spēks | |
67. | Apelācijas tiesvedības ierosināšana | |
68. | Lietu pakļautība šķīrējtiesām | |
69. | Pierādīšanas līdzekļu jēdziens un veidi | |
70. | Šķīrējtiesas izveidošana | |
71. | Apelācijas instances tiesas spriedums | |
72. | Tiesāšanās izdevumu jēdziens un veidi | |
73. | Šķīrējtiesas nolēmumu izpilde | |
74. | Liecinieku liecības civillietās | |
75. | Kasācijas tiesvedības ierosināšana | |
76. | Ārvalstu tiesu spriedumu izpilde Latvijā | |
77. | Pušu un trešo personu paskaidrojumi | |
78. | Tiesas aizsardzības pieejamības princips civilprocesā | |
79. | Ārvalstu tiesu uzdevumu izpilde Latvijā un Latvijas tiesu uzdevumi ārvalstu tiesām | |
80. | Apelācijas instances tiesas kompetence civillietās | |
81. | Atklātuma princips civilprocesā | |
82. | Civilprocesa tiesību avoti |
1. Civilo tiesību aizsardzība.
2. Civilprocesa jēdziens un tiesvedības veidi civillietās.
3. Civillietas sagatavošana iztiesāšanai.
4. Izlīgums civilprocesā.
5. Civilprocesa stadijas.
6. Civillietas iztiesāšana tiesas sēdē.
7. Procesuālā līdzdalība.
8. Dispozivitātes princips.
9. Lietu atlikšana un tiesvedības apturēšana.
10. Izpildu lietvedība un izpildu dokumenti.
11. Sacīkstes princips un pušu līdztiesība civilprocesā.
12. Lietas iztiesāšanas pabeigšana bez sprieduma taisīšanas.
13. Nepārtrauktības princips civilprocesā.
14. Civilprocesuālo tiesību priekšmets un metodes.
15. Tiesas nolēmumu jēdziens un veidi.
16. Tiešuma princips civilprocesā.
17. Patiesības noskaidrošana civilprocesā. Pierādījumu jēdziens un veidi.
18. Tiesas spriedums civillietās.
19. Procesuālās sankcijas.
20. Pierādīšanas priekšmets civillietās.
Faktu konstatēšana tiesā, kuriem ir juridiska nozīme.
21. Personas izsludināšana par mirušu.
22. Personas atzīšana par rīcībnespējīgu un aizgādnības nodibināšanu.
23. Aizgādnības nodibināšana personām to izlaidīgas un izšķērdīgas dzīves, kā arī alkohola un narkotisko vielu pārmērīgas lietošanas dēļ.
24. Tiesas sēdes protokols.
25. Pierādīšanas pienākums civillietās.
26. Kasācijas instances tiesas rīcības sēde civillietās.
27. Pušu jēdziens, procesuālās tiesības un pienākumi.
28. Rakstveida un lietiskie pierādījumi civillietās.
29. Pušu aizstāšana civilprocesā.
30. Civillietu pakļautība tiesai un tās veidi.
31. Trešās personas civilprocesā.
32. Civillietas izskatīšana apelācijas instancē.
33. Prasības celšana tiesā.
34. Pārstāvība un tās veidi civilprocesā.
35. Civillietas izskatīšana kasācijas instancē.
36. Eksperta atzinums.
37. Prokurora piedalīšanās civilprocesā.
38. Civillietu jauna izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
39. Kasācijas sūdzība civillietās.
40. Civillietu piekritība tiesai un tās veidi.
41. Izpildu procesa dalībnieki.
42. Rakstiskuma un mutiskuma elementi civilprocesā.
43. Prasības jēdziens, elementi, veidi.
44. Piedziņas vēršana uz parādnieka mantu.
45. Apelācijas sūdzība civillietās.
46. Atbildētāja aizstāvēšanās (aizsardzība) pret prasību.
47. Spriedumu izpilde, ar kuriem parādniekam uzlikts pienākums izpildīt noteiktas darbības.
48. Personu civilprocesuālā tiesībspēja un rīcībspēja.
49. Prasības nodrošināšana.
50. Starptautiskā civilprocesa avoti.
51. Prasības, kas izvirzāmas tiesas spriedumam.
52. Prasības lietu ierosināšana tiesā.
53. Civillietu izskatīšanas kārtība šķīrējtiesā.
54. Personu tiesību aizsardzība izpildes procesā.
55. Civilprocesuālās tiesiskās attiecības un to īpatnības.
56. Tiesas lēmumi un to veidi.
57. Pārstāvības noformēšana civilprocesā un tās izbeigšana.
58. Civilprocesuālo tiesisko attiecību subjekti un to klasifikācija.
59. Tiesas lēmumu pārsūdzēšana civillietās.
60. Lietu izskatīšana sakarā ar tiesas prokuratūras kompetentu amatpersonu protestiem.
61. Saistību bezstrīdus piespiedu izpildīšana.
62. Tiesvedības valoda civillietās.
63. Civilprocesa termiņi un to veidi.
64. Kasācijas instances kompetence civillietās.
65. Piedzinēja un parādnieka tiesību aizsardzība izpildu procesā.
66. Tiesas sprieduma likumīgais spēks.
67. Apelācijas tiesvedības ierosināšana.
68. Lietu pakļautība šķīrējtiesām.
69. Pierādīšanas līdzekļu jēdziens un veidi.
70. Šķīrējtiesas izveidošana.
71. Apelācijas instances tiesas spriedums.
72. Tiesāšanās izdevumu jēdziens un veidi.
73. Šķīrējtiesas nolēmumu izpilde.
74. Liecinieku liecības civillietās.
75. Kasācijas tiesvedības ierosināšana.
76. Ārvalstu tiesu spriedumu izpilde Latvijā.
77. Pušu un trešo personu paskaidrojumi.
78. Tiesas aizsardzības pieejamības princips civilprocesā.
79. Ārvalstu tiesu uzdevumu izpilde Latvijā un Latvijas tiesu uzdevumi ārvalstu tiesām.
80. Apelācijas instances tiesas kompetence civillietās.
81. Atklātuma princips civilprocesā.
82. Civilprocesa tiesību avoti.
83. Pierādīšanas norise civillietās.
1.Civilo tiesību aizsasrdzība: sakaņā ar Satversmes 86.p. tiesu var spriest tikai tiesa un institūcijas, kurām šādas tiesības ir nodotas ar likumu un tikai likumā paredzētajā kārtībā. Civillik. saistību tiesības tāpat, kā visas citas privātās tiesības aizsargājamas tikai tiesas ceļā. Tādēļ neviens nedrīkst meklēt savas tiesības patvaļīgi un vardarbīgi. Otrais civiltiesību aizsardzības veids ir pašaizsardzības tiesības ir tiesības pat pat iznīcināt svešas lietas, kuru dēļ viņam būtu jābaidās pazaudēt savu paša, vai ja viņam nav iespējams novērst draudošo zaudējumu. 3. aizsardzības veids ir aizturējuma tiesības. Uz aizturējuma tiesību pamata tā pers., kuras rokās atrodas kāda lieta var to neizdot tik ilgi kamēr nav nolīdzināts kāds šīs personas prasījums( tikai gadījumos, kad to paredz civ-likums – nomnieka un iznomātāja tes. attiecībās). Civ-lik paredz ķīlāšanas tiesības. CPL viss
2.CP jēdziens un tiesvedības veidi civillietās. Civilprocess ir – CP tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp tiesu un personām, kas ir griezušās tiesā sakarā ar savu civilo tiesību aizsardzību. Civilprocesā ir noteikta ne tikai tiesas, bet arī šķīrējtiesas darbība. Civilprocesa nozīmes:1)civilprocesuālo normu kopums, 2)civilprocess kā studiju kurss. Civilprocess sastāv: civilis – pilsonis, procesus – kustība. Tiesvedības veidi civillietās:var vērsties divējādi: 1)prasības tiesvedība – puses ir prasītājs un atbildētājs. Pastāv strīds par noteiktām tiesībām starp pusēm parasti saistībāar saistību tiesībām u.c.. 2)sevišķās tiesvedības kārtība – starp pusēm nepastāv strīds un puses, kuras piedalās ir pieteicējs un ieinteresētās personas ( piem; kad jākonstatē juridiskais fakts manošanas tiesībās). No 2004.g.civiltiesiskā kārtībā neizskata admin. lietas, to dara Admin. tiesa.
3.Civillietas sagatavošana iztiesāšanai: 1)Lai nodrošinātu lietas savlaicīgu izskatīšanu tiesnesis pē pēc prasības pieteikuma saņemšanas sagatavo lietu iztiesāšanai. 2)Lietas dalībnieku pienākums ir piedalīties lietas sagatavošanā iztiesāšanai: atbildēt tiesneša noteiktajos termiņos uz viņa pieprasījumiem, iesniegt rakstveida paskaidrojumus, nepieciešamos pierādījumus un ierasties tiesā pēc tiesneša uzaicinājuma .Prasības pieteikumu un tam pievienoto dokumentu nosūta atbildētājam ierakstītā sūtījumā. Nosakot rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai termiņu 15-30 dienas .Paskaidrojumā atbildētājs norāda vai viņš atzīst prasību pilnībā vai ceļ iebildumus pret prasību tos pamatojot ar pierādījumiem kā arī likumu uz kuru tie pamatoti. Pēc paskaidrojumu saņemšanas tiesnesis tā norakstu nekavējoties nosūta prasītājam un trešajām personām. Tiesneša darbība sagatavojot lietu iztiesāšanai; 1)tiesnesis lemj par lietas sagatavošanas darbībām lai to varētu izskatīt lietas sēdē. 2)Tiesnesis cenšas puses samierināt 3)Izlemj lietas dalībnieku lūgumus par trešo personu pieaicināšanu, pierādījumu nodrošināšanu, liecinieku izsaukšanu, ekspertīzes noteikšanu. Tiesnesis var noteikt sagatavošanas sēdi.
4. Izlīgums civilprocesā. 1)Izlīgums pieejams jebkurā procesa stadijā.2)Izlīgums ir pieejams jebkurā civiltiesiskā strīdā izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. 3)Izlīgums nav pieļaujams A)Strīdos kas saistīti ar grozījumiem civilstāvokļa akta reģistros.B)Strīdos kas saistīti ar aizbildnībā vai apgādībā esošu personu mantiskajām tiesībām. C)Par nekustamo īpašumu ja dalībnieku vidū ir personas kuru tiesības iegūt nekustamo lietu īpašumā vai valdījumā ir likumā noteiktajā kārtībā ierobežotas. D)Izlīguma noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likuma aizsargātas intereses izlīgumu puses slēdz rakstveidā un iesniedz tiesā. Izlīgumā personas norāda savas personas vārdus uzvārdus un citus personas datus, strīda priekšmetu, katras puses saistības ko tā labprātīgi uzņemas izpildīt. Tiesas saņemot pušu izlīgumu noskaidro vai puses labprātīgi vienojušās par izlīgumu un viņiem zināmas izlīguma apstiprināšanas procesuālās sekas.
5. Civilprocesa stadijas: Civilproc. stadija ir vairāku proc darbību kopums, kuras apvieno tuvākais procesuālais mērķis. CP stadijas: 1)obligātās; a)civillietas ierosināšana, b) civillietas sagatavoš. iztiesāšanai, c) iztiesāšana., 2) fakultatīvās; a) apelācijas tiesvedība, b) tiesvedība kasācijas instancē, c) likumīgā spēkā stājušās tiesas nolēmumu izskatīšana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, d) tiesas nolēmumu u.c. jurisdikciju institūciju izpilde( piem; šķīrējtiesas). Nolēmumi dalās lēmumos un spriedumos.
6.Civillietas iztiesāšana tiesas sēdē. Lietas iztiesā lietas sēdē kuru vada tiesnesis. Tiesnesis vada lietas iztiesāšanu tā lai nodrošinātu visiem lietas dalībniekiem vienādas iespējas piedalīties lietas apstākļu noskaidrošanā, lietas iztiesāšanas gaitā tiesa meiģina puses samierināt. Kārtība tiesas sēdē. 1)Lietas dalībniekiem, lieciniekiem, ekspertiem, tulkiem tiesas sēdē jāievēro likumā noteiktā kārtība un bez ierunāsim jāpakļaujas tiesneša norādījumiem un tiesneša lēmumiem. 2)klātesošām personām jāuzvedas tā lai netraucētu tiesas sēdes gaitu.3)Foto kino aparatūras lietošana tiesas sēdē pieļaujama tikai ar tiesas atļauju. 4)tiesai ienākot visi klātesošie pieceļas. 5)visi lietas dalībnieki paskaidrojumus, lūgumus un liecības sniedz stāvot kājās. 6)tiesas spriedumu noklausās stāvot kājās. Pirms tiesas sēdes uzsākšanas sēdes vadītājs atklāj tiesas sēdi paziņo tiesas sastāvu, sēdes sekretāre un notiek procesa dalībnieku pārbaude. Sākas lietas izskatīšana pēc būtības, tiek pieņemti lietas dalībnieku paskaidrojumi un jautājumu uzdošana pusēm. Liecinieka nopratināšana, ekspertu atzinumu pārbaude, lietišķo pierādījumu pārbaude. Pēc tam kad pārbaudīti visi pierādījumi tiesa noskaidro lietas dalībnieku viedokli par iespējas pabeigt lietas izskatīšanu pēc būtības. Pēc tam notiek tiesas debates. Pēc debatēm katrai pusei ir tiesības uz vienu repliku. Ja piedalās prokurors tad uzklausa viņa atzinumu par prasības pamatotību. Pēc debatēm, replikām notiek tiesas apspriede.
7.Procesuālā līdzdalība. 1)Prasību var celt vairāki prasītāji pret vienu atbildētāju, viens prasītājs pret vairākiem atbildētājiem vai vairāki prasītāji pret vairākiem atbildētājiem. 2)Katrs līdz prasītājs un līdzatbildētājs attiecībā pret otru pusi un citiem līdzdalībniekiem uzstājas patstāvīgi. 3)līdzdalībnieki var uzdot lietas vešanu vienam no viņiem vai vienam kopējam pārstāvim.
8.Dispozivitātes princips. Tas pieder pie funkcionāliem civilprocesa principiem saskaņā ar šo principu no pusēm ir atkarīgs kā tiks realizētas procesuālās tiesības lietā.
9.Lietu atlikšana un tiesvedības apturēšana. Tiesa atliek tiesas izskatīšanu. 1)ja tiesas sēdē neierodas kāds no lietas dalībniekiem un viņam nav paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu. 2)Ja kāds no dalībniekiem neierodas tiesas sēdē kāda iemesla dēļ, kuru tiesa atzīst par attaisnojamu. 3)Ja atbildētājs nav saņēmis prasības pieteikuma norakstu un sakarā ar to lūdz lietas izskatīšanu atlikt. 4)ja nepieciešams pieaicināt par lietas dalībnieku personu, kuras tiesības vai likuma aizsargātās intereses var tikt aizskartas ar tiesas spriedumu. Tiesvedības atturēšana notiek ja: 1)mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiska persona kas lietā ir puse vai trešā persona ar patstāvīgiem prasījumiem un ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu. 2)puse vai trešā persona zaudējusi rīcībspēju. 3)Puse vai trešā persona smagas slimības, vecuma vai invaliditātes dēļ vispār nespēj piedalīties lietas izskatīšanā. 4)tā pieņem lēmumu par pieteikuma iesniegšanu satversmes tiesai vai arī satversmes tiesa ierosinājusi lietu sakarā ar prasītāja konstitucionālo sūdzību. 5)Lietas izskatīšana nav iespējama, iekams nav izšķirta cita lieta, kas jāizskata civilā, kriminālā vai administratīvā kārtībā.
10.Izpildu lietvedība un izpildu dokumenti. Tiesas spriedumi un lēmumi izpildāmi pēc to stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar likumu vai tiesas spriedumu tie izpildāmi nekavējoties. Norādei ka spriedums izpildāms nekavējoties, jābūt paša izpildu dokumentā. Izpildu dokumenti ir: 1) izpildu raksti kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem civillietās, kā arī lietās, kas rodas no administratīvi tiesiskām attiecībām, un krimināllietās, tiesas lēmumiem par izlīgumu apstiprināšanu, šķīrējtiesas nolēmumiem un ārvalstu tiesu nolēmumiem. 2) institūciju un amatpersonu lēmumi administratīvo pārkāpuma lietās. 3) to institūciju un amatpersonu lēmumi, kurus ir tiesīgas izdarīt piedziņu bez strīdus kārtībā. 4) tiesneša lēmumi par saistību bezstrīdus piespiedu izpbrīdinājuma kārtībā. 5) tiesas lēmumi par procesuālo sankciju piemērošanu- naudas sodu uzlikšanu. 6) notāru, advokātu un tiesas izpildītāju izrakstītie rēķini. Izpildu lietvedības vispārīgie noteikumi:1)izpildāmā tiesas nolēmuma izskaidrošana. 2)nosūta priekšlikumu izpildīt nolēmumu labprātīgi. 3) tiesas sprieduma piespiedu izpildeildīšanu vai saistību piespiedu izpildīšanu
11. Sacīkstes pr-ps- sacīkstes formā. Sacīkstes notiek pusēm dodot paskaidrojumus,iesniedzot pierādīj, iesniedz pieteikumus tiesā, piedaloties liecinieku un ekspertu nopratināšanā, piedaloties pierād pārbaudē un novērtēšanā, u.c. CPL not proc darbībās. Ar šī pr-pa palīdzību puse pierāda T-ai savu prasījumu, vai iebildumu pamatotību.
12. Lietas iztiesāšanas pabeigšana bez sprieduma taisīšanas. Atteikšanās no prasības, prasības atzīšana, izlīgums, vienošanās par lietas nodošanu šķīrējtiesai:1)atteikšanos no prasības ieraksta tiesas sēdes protokolā un attiecīgi paraksta prasītājs un atbildētājs; 2)ja atteikšanās no prasības izteikta tiesai adresētos rakstveiveida pieteikumos, tos pievieno lietai; 3)izlīgums iesniedzams tiesai rakstveidā un to pievieno lietai; 4) vienošanos par lietas nodošanu šķīrējtiesai noformē rakstveidā un pievieno lietai; 5)par prasītāja atteikšanos no’prasības, par pušu vienošanos nodot lietu izskatīšanai šķīrējtiesā, kā arī par pušu izlīgumu tiesa pieņem lēmumu, ar kuru vienlaikus izbeidz tiesvedību lietā.
13.Nepārtrauktības princips civilprocesā. 1.Tiesas sēde katrā lietā,kuru izskata pēc butības,noris nepārtraukti,izņemot atpūtai paredzēto laiku,un nemainīgā tiesnešu sastāvā.2.Ja lietas iztiesāšanas gaitā kādu no tiesnešiem aizstāj cits tiesnesis,lietas iztiesāšana jāsāk no jauna. 3.Neviens no tiesas sastāva tiesnešiem nav tiesīgs izskatīt citu lietu,iekams iesāktās lietas iztiesāšana nav pabeigta vai atlikta vai tiesvedība apturēta./C-lietas izstiesāšanas nepārtrauktības princips satur trīs pamatprasības,kas jaievēro tiesai,iztiesājot lietu pēc būtības:1.tiesas sēdei jānoris nepārtraukti.2.tiesas sastāvu lietas iztiesāšanas gaitā nevar mainīt,lai tās iztiesāšana nebūtu jāsāk no jauna.3.katrs tiesnesis attiecīgajā laikā var piedalīties tikai vienas lietas iztiesāšanā.Paredzot saprātīgus izņēmumus no šiem noteikumiem,likums nosaka,ka tie jaievēro līdz lietas pabeigšanai,lietas izskatīšanas atlikšanai vai tiesvedības apturēšanai lietā.Ar lietas pabeigšanu jāsaprot sprieduma taisīšana lietā vai arī lēmuma pieņemšana par tiesvedības izbeigšanu vai pieteikuma atstāšanu bez izskatīšanas.Lieta ir pabeigta ar tiesas spriedumu arī tad,ja pasludināts saīsinātais spriedums.
…
Civilprocesa īss konspekts ar jautājumiem
- Civilprocess
- Civilprocess
- Civilprocess, kāzusi, dokumenti un jautājumi
-
Ты можешь добавить любую работу в список пожеланий. Круто!Civilprocess
Конспект для университета13
-
Civilprocess
Конспект для университета68
Оцененный! -
Civilprocess
Конспект для университета28
-
Civiltiesības un civilprocess
Конспект для университета44
-
Civilprocess - eksāmens
Конспект для университета14