LT ir CT normu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības starp tiesību subjektiem, sakarā ar viņu kundzību pār lietām.
LT ļauj lietas īpašniekiem lietot viņam piederošo lietu. LT – objekts ir lieta, par objektu nevar būt lietas, kuras izņemtas no civiltiesiskās apgrozības (ezeri, upes).
LT ir absolūtas-lietu īpašniekam, valdītājam ir tiesības, pārējiem tikai pienākumi pret lietu.
Izšķir 2 LT jurid formas: īpašums un LT uz svešām lietām
LT iedala: 1.valdījuma (iegūst priekšmetu paņemot savās rokās un paturot šo lietu kā savu); 2.īpašuma (pilna vara pār lietu); 3.LT uz svešu lietu (servitūts); 4.ķīlas tiesības (tiesības uz svešu lietu-lombards).
No satura viedokļa LT iedala: īpašums, servitūts, reālnastas, ķīlas tiesības, pirmpirkuma, izpirkuma.
Lieta ir jebkurš mantisks labums, sakarā ar kuru veidojas CT attiecības.
2. ĶERMENISKAS UN BEZĶERMENISKAS LIETAS
Lietas ir: 1.ķermeniskās-kustamas un nekustamas (kuģis-kustama; dzelzceļš-nekustama); 2. bezķermeniskās-nevar redzēt (tiesības).
Nekustamo lietu atsavināšana un LT nodibināšana ir publiska. Īpašuma tiesību nodibināšanai uz ieilguma pamata ir termiņš: kust lietas-1gads; nekust lietas-10gadi. Nekust īpašums-tiesa notiek, kur atrodas nekust īpaš. Kustama lieta – tiesa, kur atrodas atbildētājs. Nekust īpaš var piešķirt kustama īpaš statusu (nojaukt māju).
Atvietojamas lietas-bojāejas gadījumā var dot citu lietu tai pašā daudzumā un labumā. Neatvietojamas lietas-nav iespējams aizstāt, atjaunot (glezna).
Patērējamas lietas-zaudē vērtību lietošanas procesā.
Nepatērējamas lietas-lietošanas procesā netiek iznīcinātas.
Dalāmās lietas-kuras var neiznīcinot to būtību sadalīt daļās un izveidot individuālo lietu (pārsvarā nekust lietas).…
