Civiltiesības. Lietu tiesības

Plāns.
1. Lietas un lietu tiesības.
2. Lietu tiesības un manta.
3. Lietu tiesības un lietu tiesību «priekšmets».
4. īpašums un valdījums.
5. Civiltiesību (kontinentālā) un angļu-amerikāņu (Common Law) sistēma.

1. LIETAS UN LIETU TIESĪBAS
Atbilstoši Latvijas Republikas Civillikumā (turpmāk — CL) paredzētajam vielas iedalījumam (institūciju sistēma) 3. daļa «Lietu tiesības» attiecas uz lietu tiesībām vispār, un ietver trīs pilnīgi atšķirīgus lietu tiesību paveidus — valdījumu, īpašumu, tiesības uz cita lietu. Var šo tematu kopumā apzīmēt ari par īpa­šuma tiesībām, taču jāņem vērā, ka īpašuma tiesības, lai gan svarīgākās, tomēr nav vienīgās tiesības, kas saistītas ar lietām.
2. LIETU TIESĪBAS UN MANTA
Lielākoties mantas jēdziens CL izmantots kā sinonīms atse­višķu ķermenisku lietu apzīmēšanai, tā, piemēram, norādot uz «apslēptu mantu» (952. p.), CL Deviņpadsmitās nodaļas Otrās apakšnodaļas virsrakstā lietots mantas jēdziens, bet tekstā (2354.—2357. p.) minēta lieta. Taču «manta» plašā nozīmē drī­zāk saprotama kā tiesības. Tā, piemēram, 1038. p. lieto vārdu sa­vienojumu «mantas pavairošana», ar ko domāta jebkuru tiesību iegūšana, ari tiesības uz citu personu darbībām (saistības izpildī­jumu). Tādā pašā, t. i. plašākā nozīmē šis termins lietots atse­višķos līgumos, tā piemēram, dāvinājums (CL 1925. p.), kuru priekšmets ir «visa manta».
Nereti LR likumos lietoti tādi jēdzieni kā «pamatlīdzekļi», «apgrozāmie līdzekļi», «mantiskās tiesības» ar to saprotot kādu…