1.Civiltiesību būtība, avoti. CT ir tiesību nozare, kas regulē mantiskās attiecības starp personām kā patstāvīgiem un likumdošanas ietvaros rīcības brīviem tiesību subjektiem. CT ietver visas tiesību normas, kas regulē 1)mantiskās un 2) personiskās nemantiskās attiecības. Mantiskās att. rodas un pastāv sakarā ar materiālo labumu piederību, apgrozību un lietošanu. Personiskās nemantiskās att. iedala 2 grupās : 1.saistītas ar mantiskajām attiecībām, kur pamatā nemantisks labums, kas pieder kādai konkrētai personai (autortiesības, intelektuālais īpašums). 2. nav saistītas ar mantiskajām att., kur pamatā ir nemantiski labumi, kas pieder konkrētai personai. Tie nav atsavināmi. (gods un cieņa). CT normas iedala: 1) kas attiecas uz visām CT attiecībām, šīs normas veido vispārējo daļu civiltiesības. 2)kas regulē tikai kāda noteikta veida mantiskās attiecības un to sauc par speciālo daļu, kuru veido: Ģimenes, Lietu, Mantojuma, Saistību tiesības. Avoti ir tās formas, kas satur CT normas. Atkarībā no tā, kas tos izdevis iedala: likumos un likumam pakārtotos aktos. LR Civillikums ir galvenais CT avots.-pieņemts 1937.g. un atjaunots sākot ar 1992.g. CT avoti ir: 1.Zemes reformu likumi; 2. Privatizācijas likumdošanas likumi; 3. Par dzīvojamo namu īri; 4. Par vērtspapīriem; 5. Augstākās tiesas plēnuma lēmumi. 6.Par valsts un dzīvojamo māju privatizāciju.
2.Fiziskas personas, to tiesībspēja un rīcībspēja. Ir personas spēja iegūt un realizēt civilās tiesības un pienākumus, kā arī aizsargāt savas aizsargāt civilās tiesības. Tiesībspēja ir juridiska īpašība, kas piemīt visiem cilvēkiem, bet dažādos apjomos. Fiz. Pers. Tiesībspēja rodas ar to dzimšanu. Dzimšanas fakts obligāti ir jāreģistrē civilstāvokļa aktu reģistrā. Atsevišķām personām tiesībspēja ir ierobežota (garīgi slimie, vājprātīgie –nevar reģistrēt laulību, arī radinieki.) Laulības noslēgšana ar ierobežojumu. Tiesības strādāt ar noteiktu vecumu. Tiesībspēju var ierobežot ar tiesas spriedumu krimināllietā (ieņemt konkrētus amatus) Civilā tiesībspēja izbeidzas ar personas nāvi. Rīcībspēja ir spēja ar savu darbību iegūt sev civilās tiesības un pildīt civiltiesiskos pienākumus(patstāvīgi rīkoties). Veikt juridiski nozīmīgu darbību. Rīcībspēja nevar būt bērniem un garīgi slimiem. Pilna rīcībspēja iestājas ar pilngadības sasniegšanu un saskaņā ar CL tā iestājas ar 18.g.vecumu. Līdz 18.g. piemīt daļēja rīcībspēja; No 15.g. var noslēgt darba līgumu. No 16.g. var noslēgt laulību, ja otrs partneris ir pilngadīgs ar vecāku piekrišanu, ja nē tad ar bāriņtiesas lēmumu. No 16.g. var būt brīvā manta. To veido tas ,ko iegūst algotā darbā, tas ko piešķir radinieki vai citi. Par rīcībnespējīgu var atzīt tikai tiesa.
…
