Ieskaites jautājumi civiltiesībās!!!
1. LR Civillikuma sistēma? (1937)
2. Fiziskās un juridiskās personas jēdzieni?
3. Vērtspapīri (čeks, akcija, sertifikāts, paja, konosāmens)?
4. Galvojums?
5. Civiltiesību kontinentālā un angļu- amerikāņu common law sistēmas?
6. Īpašuma jēdziens Latvijas Civillikumā?
7. Civillikuma darbība laikā un telpā?
8. Ķīla un hipotēka?
9. Rīcībspēja Civiltiesībās (Saistību tiesības kā Civiltiesību apakšnozare)?
10. Tiesībspēja Civiltiesībās (īpašuma iegūšanas veidi)?
11. Civiltiesības un tirdzniecības tiesības prof. Lēbera galveno darbu raksturojums?
12. Civiltiesības Latvijā 1918.- 1922.?
13. Civiltiesību avoti?
14. Civiltiesības un Starptautiskās tiesības (prof. J.Bojāra darbu raksturojums)?
15. Ieilgums Civiltiesībās
16. Civiltiesības Latvijā 1922.- 1940.?
17. Augļi, nauda, nastas lietu tiesībās?
18. Reālservitūti
19. Autortiesības un blakustiesības Latvijā?
20. Civillikumu kolīzija?
21. Civiltiesības Latvijā 1941.- 1944.?
22. Civiltiesiskā atbildība (vindikācijas un negatora prasības)?
23. Rokas ķīla
24. Zemesgrāmatas jēdziens, koloborācija?
25. Nacionalizācija, rekvizīcija un konfiskācija (ekspropriācija)?
26. Civiltiesības Latvijā 1944.-1990.?
27. Zemes reforma Latvijā 1919.- 1920.
28. Namīpašumu denacionalizācija?
29. Privatizācija, pirmpirkuma tiesības, kompensācija, mantas vērtība?
1. LR 1937 gada civillikuma struktūra
Līdz pat 1937.gada 28.janvārim LR nebija vienota civillikuma! 1920.g. Tieslietu ministrija izveidoja komisiju jauna civillikuma izstrādāšanai. Tikai 1937.g. tika akceptēts izstrādātais LR jaunais civillikums, kurš spēkā stājās 1938.g. 1.janvārī un ar to atcēla visus agrāk pastāvošos normatīvos aktus. Civillikums sastāvēja no 2400 pantiem un tas bija viens no labākajiem un modernākajiem. Civillikums strukturāli tika iedalīts 4 daļās: 1)ģimenes tiesības- kur iekļautas nodaļas par laulībām un to mantiskajām attiecībām, saderināšanos, bērniem, par aizbildnību un aizgādnību; 2) mantošanas tiesības- tiek apskatītas likumiskā mantošana, testamentārā mantošana, mantojuma atklāšana un prasība, mantojuma tiesību zaudēšana un izbeigšana; 3)lietu tiesības- kādas vispār var būt lietas, to valdījums, īpašumi, servitūti, ķīlas, hipotēkas, izpirkuma tiesības, 4)saistību tiesības- tiesiskie darījumi, līdzēji, saistības un prasījumi no neatļautas darbības, darba attiecības, līgumi, dāvinājumi, noma un īre.
No 1940.-1992.gadam bija pārtraukums šī civillikuma izmantošanā. 1992.gadā tas atguva juridisku spēku un tika atjaunots pa daļām, tika veiktas nelielas izmaiņas, pielāgojot to mūsdienu prasībām. Likuma panti ir saglabāti, kaut arī daži panti ir atcelti vai izmainīti pēc satura.
2. Fiziskas un juridiskas personas jēdziens
Fiziska persona- piemīt tiesībspējas, kas ir jau no dzimšanas, un rīcībspēja, kuras iestāšanās laiku un apjomu, kas var būt atšķirīgs dažādās nozarēs, nosaka likums.
Juridiska persona- privāttiesību juridiska persona ir civiltiesisku darījumu veikšanai likumā noteiktajā kārtībā izveidota un valsts institūcijā reģistrēta cilvēku kopa (organizācija u.c.) vai arī lietu kopa (CK 1407.pants): publisko tiesību juridiska persona- valsts vai pašvaldības iestādes vai cita struktūra, kuru izveido augstākstāvoša valsts institūcija savas kompetences ietvaros vai arī kuras veidošanās kārtība ir jau iepriekš noteikta likumā.
1407.p. Par juridiskām personām atzīstamas valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, nodibinājumi un lietu kopības, kurām piešķita juridiska personība.
…
