Tiesību subjekti parastā izpratnē ir fiziskas un juridiskas personas, kuras lielākā vai mazākā mērā ir apveltītas ar tiesībspēju un rīcībspēju.
Ar fizisku personu saprot cilvēku, neatkarīgi no viņa tiesībspējas un rīcībspējas pakāpes. Daudz sarežģītāk ir izprast juridisko personu, jo šajā sakarā pastāv ļoti daudz definīciju un arī uzskatu, kas ir juridiskā persona. Tradicionāli ir pieņemts, ka juridiska persona ir kaut kāds organizatorisks veidojums, kura ir tiesiski patstāvīga, tas ir, tiesībspējīga1 (Civillikuma 1406.un 1407. pants) taču šāds uzskats neatklāj īsto būtību un ir pārāk vispārināts. Tādējādi, vēl joprojām juridiskas personas noteikšanai izmanto raksturīgākās pazīmes.
Galvenokārt, tās ir:
1)nošķirta manta – pamatkapitāls;
2)tālejošs, laika ziņā nepārskatāms mērķis;
3)reģistrācija Uzņēmumu reģistrā.
Izdala vēl citas pazīmes. Tādas kā spēju patstāvīgi atbildēt par savām saistībām, patstāvīgi iesaistās civiltiesiskajā apgrozībā savā vārdā, veido organizatorisko vienību u.c. Piemērojot praksē šīs pazīmes, var noteikt, vai darījums ir slēgts ar kādu juridisko personu, kura pati par savām saistībām atbildēs ar norobežoto mantu – pamatkapitālu, vai arī ar nejuridisko veidojumu, tādu kā līgumsabiedrības, komandītsabiedrības vai līgumsabiedrības ar pilnu atbildību, kurās visi dalībnieki uzņemas pilnu un solidāru atbildību ar savu īpašumu. Izņēmums ir komanditsabiedrības, kurās līdzās dalībniekiem ar pilnu atbildību – komplementārajiem dalībniekiem, piedalās arī tādi dalībnieki, kuri atbild tikai ar savu iemaksas apmēru – komanditdalībnieki.…
