1. Civiltiesību būtība, avoti.
CT ir tiesību nozare, kas regulē mantiskās attiecības starp personām kā patstāvīgiem un likumdošanas ietvaros brīviem tiesību subjektiem. Vai arī: CT ir tiesību normu kopums, kas regulē noteikta veida sabiedriskās attiecības. CT regulēšanas metode ir tiesisko paņēmienu un veidu kopums ko lieto CT priekšmeta regulēšanai.
PAZĪMES:
dalībnieku tiesiski vienlīdzīgais stāvoklis;
dalībniekiem ir rīcības brīvība un tie var likuma ietvaros izvēlēties savu uzvedības veidu un noteikt tās saturu;
pastāv īpaša strīdu izšķiršanas un aizstāvēšanas kārtība.
Sabiedriskās attiecības ir CT priekšmets, kuru regulē attiecīgās normas. CT priekšmetu veido:
1. Mantiskās attiecības - sastāda lielāko daļu un tās ir saistītas un pastāv ar mantisko labumu piederību, apgrozību un lietošanu;
2. Personiskās nemantiskās attiecības: divi veidi – 1) saistītas ar mantiskajām attiecībām – parasti šo attiecību pamatā ir nemantiskie labumi, kas pieder kādai personai un šai personai ir iespējas saņemt materiālu atlīdzību par šo labumu izmantošanu (autoratlīdzība, intelektuālais īpašums) un 2) nemateriālie labumi, kuri nav atsavināmi, bet nedod materiālu atlīdzību (gods, cieņa, morālais kaitējums).
Tiesību normas iedala:
1. CT normas, kas attiecās uz visām CT attiecībām, šīs normas veido vispārējo daļu,
2. CT normas, kas regulē noteikta veida CT attiecības sauc par sevišķo daļu:
Ģimenes tiesības
Mantojuma tiesības
Lietu tiesības
Saistību tiesības.
CT avoti ir tās formas, kas satur CT normas. Atkarībā no tā, kas normas izdevis tās iedala:
• likumos
• ar likumu pamatotos aktos.
1)Latvijas civillikums pieņemts 1937.g. Atjaunots pa daļām:
1992.g.7.jūlijā – ievaddaļa, mantojuma tiesības un lietu tiesības, spēkā ar 1992.g.1.septembri
1992.g.22.decembrī – saistību tiesības, spēkā ar 1993.g.1.martu
1993.g.25.maijā – ģimenes tiesības, spēkā ar 1993.g.1.septembri
2)1940.g. Krievijas federācijas civilkodekss
3)1963.g.LPSR civilkodekss.
Visus normatīvos aktus, kas satur CT normas sauc par civilo likumdošanu.
2. Fiziskas personas, to tiesībspēja un rīcībspēja.
…
