1.CIVILTIESÎBU BŪTĪBA AVOTI.Civilltiesības ir atsevišķa tiesību nozare, kas regulē mantiskas attiecības un ar tām saistītas nmantiskas attiecības.To pamatavots ir atjaunotais 1937.g. civillikums. Civillikums sastāv no 4 daļām. Civiltiesību jautājumi ir nostiprināti vairākos normatīvos aktos (likumi par apdrošināšanu, auto tiesibas, patenttiesības u.c.). Termina civilltiesības nozīme – vispirms saprot noteiktu normu kopumu, kas regulē civiltiesiskas attiecības. CT ir privāto tiesību nozare. CT-u normas nepieciešamas sabiedrībai arī tādēļ, ka attītoties sabiedrībai pakāpeniski zūd morāles un reliģijas ietekme un personas uzvedībā ir nepieciešamas stingras likuma normas.
3.CIVILTIESĪBU SUBJEKTI- CT-u subjekti ir fiziskas vai juridiskas personas, to raksturojums ir dots civillikumā un citos normatīvajos aktos.
4. FIZISKA PERSONA TIESĪBSPĒJA UN RĪCĪBSPĒJACivilt-u subjekti ir fiziskas, juridiskas pers., to raxturoj. ir dots civill-ā un citos norm-os aktos.Fiz. P. – to raxturo tiesībspēja un rīcībspēja. To tiesībspēja iestājas ar piedzimšanu un beidzas ar nāvi.Rīcībspēja– pers. spēja slēgt darījumus, uzņemties dažādas saistības, pienākumus un tā ir atkarīga no personas garīgā stāvokļa un vecuma. Atsevišķus darījumus var slēgt nepilngadīgas personas. Likumā ir noteikta kārtība, kādā personu var atzīt par rīcībnespējīgu un noteikts tam pamats.
Par rīcībnespējīgu var atzīt tiesa un pamats tam var būt garīga slimība. Rīcībspēju var ierobežot personām, kuras dzīvo izlaidīgi vai izšķērdīgi. Rīcībnespējīgas personas darījumos pārstāv vecāki, aizbildņi vai aizgādņi.
Civill-ā nav lietoti termini pilsonis, nepilsonis un ar fizisku personu saprot pilsoni, kuram ir noteikta tiesībspēja un rīcībspēja.
Pers. dzīves vieta- fiziskai personai var būt 1 vai vairākas dzīves vietas. Saprot vietu, kurā persona labprātīgi apmetusies un darbojās. Personas dzīves vietai vai prombūtnei no tās var būt nozīme saistību tiesībās.
Promesoša pers.- kura atstājusi valsts robežas. To intereses tiek aizsargātas tikai gadījumā, ja prombūtnes iemesls ir svarīgs un persona nav atstājusi pārstāvi. Strīda gadījumā par iemesla svarīgumu lemj tiesa. Civillikums pielīdzina promesošiem personas, kuras atrodas dzīves vietā, bet ārēju apstākļu dēļ nevar aizstāvēt savas tiesības (garīga slimība) u.c. smagas slimības.
Fiz.p. tiesību un rīcībspējas spēja noteicama pēc viņas dzīves vietas nolikuma. Ja personai ir vairāk dzīves vietu un 1 no tām Latvijā, tad viņas tiesību un rīcībspēja , kā arī tiesiskās darbības sekas jāapspriež pēc LV likuma.
Ārzemnieku, kam nav rīcības spējas, bet kam to varētu atzīt pēc Latvijas likuma, saista viņa tiesiskā rīcība, kas izdarīta Latvijā, ja to prasa tiesiskās apgrozības intereses.
5.JURIDISKAS PERSONAS, PAZĪMES. Civillikuma 4.daļā ir dots juridiskas personas vispārējs raksturojums un nav norādītas konkrētas pazīmes. Juridiska persona ir valsts, pašvaldības, personu apvienības, iestādes, kā arī lietu kopības, kurām ir juridisks statuss.
Juridisku personu raksturo noteiktas pazīmes: Nosaukums (firma), ar kādu persona ir reģistrēta; Noteikta mantiska nošķirtība un finansējuma avoti; Konts bankā
Speciāla tiesīspēja, kuru nosaka darbības virzieni, statūti, notikumi un tā ir atšķirīga dažādām juridiskām personām.; Noteikta pārvaldu struktūra un amatpersonas; Zīmogs; Juridisko personu darbību tiesiskā nozīmē regulē speciāli normatīvi akti (valsts uzņēmumi, pašvaldību uzņēmumi, iestādes, komercdarbības subjekti, sabiedriskas un reliģiskas organizācijas u.c.)
6.KOMERCDARBĪBAS SUBJEKTI (komersanti). Jaunais komerclikums nosaka komersantu veidus un 5 komercdarbības formas. Likumā noteiktas sekojošas formas:
Individuālais komersants – fiziska persona, kura ierakstīta komercreģistrā kā komersants).
Pilnsabiedrība – Līgumsabiedrība ar pilnu atbildību
Komandsabiedrība
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību SIA
Akciju sabiedrība
Indiv. Kom. –IK ir fiziska persona, kura ir ierakstīta komercreģistrā un veic noteiktu saimniecisku darbību. IK par savām saistībām atbild ar visu savu mantu un parādus no IK var piedzīt 3.g. laikā pēc tā izslēgšanas no komercreģistra. IK atšķirībā no SIA ir pilnā mērā atbildīgs par parādu saistībām.
…
