Civiltiesības

Civiltiesības, tāpat kā tiesības kopumā, pieskaitāmas pie sociālajām jeb humanitārajām zinātnēm.
Civiltiesību zinātne pēta noteikumus, pēc kuriem norit cilvēku dzīve sabiedrībā.
Tāpat civiltiesību zinātne ir mācība par spēkā esošām normām, kas regulē pareizu uzvešanos starp personām.
Lai atklātu civiltiesību būtību, vispirms jau būtu jānoskaidro šī termina izcelšanās vēsture.
Termina "civiltiesības" vēsture saistīta ar Seno Romu. Romiešu tiesībās termins "ius civile" nozīmēja Romas pilsoņa tiesības. Romiešu tiesībās termins "ius civile" no sākuma ietvēra sevī pilsonim piemītošās tiesības, kas saistījās arī ar publisko sfēru, t.i. , vēlēšanu tiesības utml., taču liela daļa saistījās arī ar privāto sfēru, t.i., mantiskajām tiesībām.
Saistībā ar minēto publisko un privāto sfēru, jāmin, ka LR tiesību sistēma pašlaik tiek pieskaitīta pie t.s. jauktās tiesību sistēmas.
Kaut arī tiesību normu teksta līmenī LR tiesību sistēma iekļaujas kontinentālās Eiropas jeb romāņu-ģermāņu tiesību lokā, tomēr šīs normas joprojām tie lietotas pēc padomju metodoloģijas.
Tā kā LR tiesību normas vismaz teksta līmenī iekļaujas kontinentālajā tiesību sistēmā, tad svarīgs ir šīs sistēmas tiesību iedalījums.
Šajā sakarā jāmin Romas jurista Ulpiāna dotais klasiskais tiesību iedalījums:
Tiesības dalās atkarībā no tā, kādās attiecībās atrodas indivīds katrā konkrētā gadījumā pret sabiedrību kā vienu veselu organismu.
Šis iedalījums ir:
1) publiskās tiesības - viena atsevišķa persona figurē kā sociāla organisma sastāvdaļa (finansu tiesības, krimināltiesības, konstitucionālās tiesības, visas procesuālās tiesības u.t.t.)
2) Privātās tiesības - viena atsevišķa persona figurē kā patstāvīgs tiesību subjekts (civiltiesības, tirdzniecības tiesības, starptautiskās privātās tiesības).
Tātad civiltiesības ir privātās tiesības, līdz ar to tās regulē privāttiesiskās attiecības.
Tās ietver sevī visu mūsu privāto dzīvi un pavada cilvēku no šūpuļa līdz kapam un pat pēc nāves dod iespēju piepildīties mūsu rīkojumiem par mūsu mantu.
(J) Civiltiesības - tiesību nozare, kas regulē mantiskās attiecības un personiskas nemantiskas attiecības starp personām kā patstāvīgiem un likumdošanas ietvaros rīcības brīviem tiesību subjektiem.
Civiltiesību priekšmets
Kā redzams no civiltiesību jēdziena civiltiesību priekšmetu attiecību grupas:
1) Mantiskās attiecības - tās rodas un pastāv sakarā ar materiālo labumu piederību apgrozību un lietošanu. Savā būtībā tās ir ekonomiskās attiecības, kuras, noregulējot ar normatīvo aktu palīdzību, iegūst tiesisko attiecību raksturu.
Personas stājas dažādas mantiskajās attiecības, lai apmierinātu savas vajadzības, (piem. pērk sev nepieciešamās preces).
Lai gan jāsaka, ka ne tikai civiltiesības regulē mantiskās attiecības.
Mantiskās attiecības aizsargā arī krimināltiesības, ja mantiskie labumi tiek apdraudēti ar noziedzīgām darbībām.
Nozīmīgas mantiskās attiecības ir īpašuma attiecības, kas izpaužas materiālo labuma piederībā noteiktai personai, (piem. jums īpašumā esoša lieta).
Ne mazāk svarīgas mantiskās attiecībās ir saistību attiecības, kurās norisinās materiālo labumu dinamika, (piem. jums uzdāvina grāmatu);
2) Personiskās nemantiskās attiecības - tās rodas un pastāv sakarā ar nemantiskajiem labumiem. Šīs attiecības var iedalīt divos veidos:
A) Personiskās nemantiskās attiecības, kas saistītas ar mantiskajām attiecībām. To pamatā ir nemantisks labums, kas pieder konkrētai personai, taču šai personai ir iespēja saņemt atlīdzību par minētā labuma izmantošanu, kas nosaka šo saistību ar mantiskajām attiecībām (piemēram, autorība uz zinātniskiem, mākslas un literāriem darbiem)
B) Personiskās nemantiskās attiecības, kas nav saistītas ar mantiskajām attiecībām. To pamatā ir nemantiskie labumi, kas pieder konkrētajai personai un kuri nav atsavināmi. Pārsvarā šie personiskie nemantiskie labumi ir paredzēti LR CL 19 nodaļā, kuras nosaukums ir prasījumi no dažādiem pamatiem (piemēram, attiecības, kas rodas sakarā ar personas godu un cieņu). Šādus personiskos nemantiskos labumus kā redzams aizsargā ar civiltiesisko normu palīdzību. Taču iespējams šos labumus aizsargāt arī ar citu tiesību nozaru normu palīdzību (piemēram, krimināltiesību).;
Tā kā civiltiesības regulē daudzveidīgas mantiskās un personiskās attiecības, normas ir dažādas un savstarpēji atšķirīgas. Tomēr tās balstās uz kopīgiem civiltiesību principiem, kas ir civiltiesību normās izteiktās pamatidejas un saskaņā ar kurām notiek mantisko un personīgo nemantisko attiecību reglamentācija.…