Civiltiesības

1.Civiltiesību jēdziens un vieta tiesību sistēmā
1)Civiltiesību jēdziens un nošķiršana no publiskajām tiesībām
Definīcija – civiltiesības ir tiesību nozare, kas regulē mantiskās attiecības, ar tām saistītās nemantiskās attiecības, kā arī dažas citas nemantiskas attiecības starp fiziskām vai juridiskām personām, kas šajās attiecībās piedalās kā neatkarīgi patstāvīgi subjekti.
CT radās no Romiešiem ius civile – Romas pilsoņu tiesības. CT regulē subjektīvās tiesības.
Romieši CT normas sistematizēja justīcijās (mācību grām.):
mācību grāmata par personu
par lietu Institūciju sistēma no Justiniāna kodifikācijas
par prasībām (procesuālās)

19.gs. Pandektu tiesību sistēma bija piecās daļās:
vispārējā
lietu * šī ir visizplatītākā sistēma
saistību * LR CL nav vispārīgās daļas, ir ievads, bet tas nav tas pats. Ir
ģimenes mainīta daļu secība
mantojuma
Mantiskās attiecības ir tās ar kurām rodas mantiskie labumi. Mantiskās attiecības regulē arī finansu un krimināltiesības. Mantiskās attiecības ir ekonomiska rakstura attiecības, CT nodrošina tiesisko aizsardzību.
Nemantiskās attiecības:
1)kas saistītas ar mantiskām (labdarība)
2)cilvēka vārds, gods, cieņa, - nav saistīts ar mantu (nevar pārdot)
Privāttiesības – tā tiesību daļa, kas regulē līdztiesīgu dalībnieku savstarpējās tiesiskās attiecības. Privāttiesību galvenais uzdevums ir indivīda interešu aizsardzība.
Publiskās tiesības regulē pakļautības attiecībās esošu subjektu savstarpējās tiesiskās attiecības.
…